RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Saeimas Ārlietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumu par starptautiskajām skolām. Partija "Saskaņa" nobalsoja par šo likumu ar balsu vairākumu, un tur apgalvo, ka nekāda sakara ar krieviem tam nav. Vai ir vērts ticēt "saskaņiešiem"?
Par to un ne tikai runā publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins Sputnik Latvija iknedēļas notikumu apskatā.
Latviešu valodai ar to nav sakara
Lindermans paskaidroja, ka Saeimā cauri izvestais likums par starptautiskajām skolām reglamentē ārvalstu pilsoņu skolu izveidošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā. Un šis likums sniedz tiesības atvērt skolas tikai Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas un citas valstis paliek aiz borta.
"Saskaņa" absolūtā vairākumā nobalsoja par un atbalstīja šo likumu. Kāda tad ir partijas loģika, kura it kā aizstāv krievu intereses Latvijā?
Lindermans paskaidroja, ka viņi spriež, orientējoties uz Latvijā pastāvošo latviešu valodas monopolu. Un, saskaņā ar šo pozīciju, iespējai pasniegt valstī citās valodās – angļu, turku, somu, it kā jāiztaisa caurums šī monopola fundamentā un kaut kādā attālā nākotnē jānoved pie tā, ka arī krievu valodā Latvijā atļaus mācīt.
Taču Lindermans uzskata, ka tas ir "bērnišķīgs arguments". Jo nav nekādas saiknes starp to, ka Latvijā leģitimēja pasniegšanu angļu un turku valodā un krievu valodas temata virzību. Tātad "saskaņiešiem" absolūti nav taisnība, un viņi vienkārši manipulē ar apziņu.
Taču vēl sliktāks ir tas, ka šis likums pašos pirmsākumos ir diskriminējošs. Ja valsts pieņem lēmumu, kurš paplašina angļu un franču valodas tiesības, taču nepieņem krievu valodu, lai gan tajā dzīvo vairāk nekā 30% krievvalodīgo, tad tā ir diskriminācija. Un tas ir fakts.
"Un likuma raksturs tīri pragmatiski gūst ārkārtīgi diskriminējošu raksturu. Tātad motivācija šī likuma pieņemšanai ir diskriminēt krievus, nevis sagraut latviešu valodas monopolu. Tādēļ "Saskaņa" faktiski nobalsoja par likumu, kurš pašos pirmsākumos diskriminē krievu iedzīvotājus," uzsvēra Lindermans.
Taču publicists atzīmēja, ka vēstniecību skolas šis jautājums neskar. Lindermans atzina, ka tas, ko viņš teica iepriekšējā raidījumā attiecībā uz Krievijas vēstniecības Latvijā skolas izveidošanas aizliegumu, ir nekorekti. Tiesa, publicists norāda, ka ar to likums par starptautiskajām skolām nekļūst mazāk diskriminējošs.
"No politiskā viedokļa šis likums iekļaujas koncepcijā – viss no Krievijas nākošais nozīmē sliktu. Un es uzskatu, ka tādai partijai kā "Saskaņa" nebūtu jābalso par šādiem likumiem," atzīmēja publicists.
Nepiepildāmie sapņi
Tikmēr deputāts Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar saviem skandalozajiem izlēcieniem attiecībā pret Krieviju, padalījās ar Twitter lietotājiem kāda vācu ģeogrāfa kartē, kurā Krievija ir sabrukusi, bet tās teritorija ir sadalīta starp tās kaimiņvalstīm.
"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" uzdeva dzēlīgu jautājumu lietotājiem deputāts.
Map shows the nearest country to you across Russia. Source: https://t.co/zqWaNzZEqU pic.twitter.com/yuT38zo1ok
— Simon Kuestenmacher (@simongerman600) July 5, 2020
Ko var sacīt par latviešu politiķiem, kuri sapņo šādus sapņus?
Lindermans uzskata, ka latviešu nacionālradikāļiem šāda karte ideāli iekļaujas latviskās Latvijas koncepcijā, kura vairs nav tilts starp Krieviju un Rietumiem.
"Tātad, ja Latvija – tas nav tilts starp Krieviju un Rietumiem, tad tas ir cietoksnis, kurš sadumpojies austrumu kaimiņa virzienā. Pēc šādas loģikas būtu labi, lai potenciālais "ienaidnieks" sabrūk dažādās valstīs. Un šī ideja nav jauna. Amerikāņiem arī bija plāni veicināt vienotās padomju telpas sabrukumu, varbūt, tagad arī Krievijas. Tikai mūsdienu apstākļos tas nav iespējams. Spēcīgas valstis tiecas kontrolēt procesus citās valstīs, nevis teritoriju ar cilvēkiem, kuri ir jāēdina," paskaidroja situāciju Lindermans.
Viņaprāt, Kiršteins ir nevis vienkārši politiski nekorekts jokdaris, bet gan sava veida daļas latviešu nacionālistu zemapziņas vēlmes rupors. Kuri redz sadrumstalotā Krievijā kaut kādu perspektīvu priekš sevis.
"Atliek atminēties vien Starpjūru projektu, saskaņā ar kuru daļai Krievijas teritoriju šajā Starpjūrā ir jābūt iekļautām. Tikai tas viss ir nereāli. Turklāt mazajām Baltijas valstīm ļoti patīk spēlēt militārisma spēles ar agresīviem izlēcieniem – no sērijas mēs esam mazi, taču mēs visiem parādīsim. Tā kā Kiršteina melnais humors paliek vienkārši ļauns melnais humors un nekas vairāk," atzīmēja publicists.
Visi uz vēlēšanām?
Tikmēr Rīgā jau sācies oficiālais aģitācijas periods Rīgas domes vēlēšanu gaidās, kuras ieplānotas 29. augustā. Kāda ir esošā situācija, kādas ir partiju izredzes?
Lindermans atgādināja, kad bija iecerēts stāsts ar Rīgas mēra Nila Ušakova nocelšanu no amata un domes atlaišanu, latviešu partijām bija zibenīgs plāns – ātri atbrīvoties no mēra, atlaist domi, iznīcināt "Saskaņu". Taču te iejaucās koronavīruss un vecā latviešu partiju hroniskā slimība – tās nespēja vienoties.
"Tām nav nekāda vienota līdera, kuru viņi varētu prezentēt cilvēkiem kā personu, kura var kļūt par jauno Rīgas saimnieku. Tādēļ šodien "Saskaņai" ir tāds pats reitings, kā pirms korupcijas skandāla. Plusā Latvijas Krievu savienība ir guvusi izredzes, un pat "Gods kalpot Rīgai!" var uz kaut ko cerēt," uzskata Lindermans.
Pēc viņa sacītā, tieši prognozēt kaut ko nav iespējams, taču faktiski situācija ir 50 pret 50. Pati par sevi "Saskaņa" neiegūs 30 mandātus, taču 20-22 mandātus iegūt var. Un ar kaut kādu sabiedroto var pacelties no dzelmes.
Publicists atzīmēja, ka "Saskaņa" izdarījusi likmi uz Konstantīnu Čekušinu – jaunu, visās nozīmēs patīkamu cilvēku, taču ne nekaunīgu. Un to var skatīt kā Ušakova reinkarnācijas mēģinājumu. Atliek tikai skatīties, kas no tā iznāks.
Savukārt krieviem, protams, svarīgākais jautājums skar skolas, bērnudārzus, izglītību krievu valodā. Un no pašvaldība ir atkarīgs tas, kā tas tiks īstenots.
"Tāpēc es esmu par Latvijas Krievu savienību, kura cīnās par krievu izglītības saglabāšanu," godīgi atzinās publicists.
