RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.
Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.
"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.
Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.
"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.
Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.
