RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.
"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.
2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.
Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.
"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa
"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.
Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.
Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.
Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.
No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.
Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.
Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.
Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.
Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.
Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".
Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.
Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").
2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.