Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku

© Sputnik / Алексей ПавлишакВетрогенераторы
Ветрогенераторы - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pat attīstītās valstis vēl nav iemācījušās izlīdzināt patēriņa apogejus uz atjaunojamo resursu ražotās enerģijas rēķina, tātad "zaļās" enerģētikas augsto cenu problēma nav atrisināta.

RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas padeves sistēmu operatori – "Litgrid", "Augstsprieguma tīkls" un "Elering" parakstījuši vienošanos par sadarbību ar Japānas enerģētikas gigantu "TEPCO", vēsta Sputnik Lietuva. Japāna apņēmusies izstrādāt Baltijas valstu energosistēmas adaptāciju pilnīgai pārejai pie atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Портфель с бюджетом Латвии на 2019 год - Sputnik Latvija
Valsts budžets vējā: pāreja pie "zaļās" enerģijas var izputināt Latviju

Japāņi ar lielāko prieku uzbūvēs vēja ģeneratorus Baltijas valstīs – tik, cik būs vajadzīgs, taču tas neatrisinās galveno problēmu – "zaļās" enerģētikas augsto cenu, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja "IFC Markets" analītiķis Dmitrijs Lukašovs.

"Zaļās enerģētikas problēmu rada fakts, ka ne vienmēr izdodas saņemt enerģiju no atjaunojamajiem avotiem. Brīžos, kad vēja nav un saule nespīd, energosistēmas funkcionēšanai vajadzīgas rezerves jaudas. Rodoties nepieciešamībai uzturēt "dubultas" elektrostacijas, atjaunojamo avotu ražotā enerģija vairs nebūt nav tik lēta un ar grūtībām saglabā rentabilitāti, ja no valsts netiek saņemtas privilēģijas," paskaidroja Lukašovs.

Eksperts atzīmēja, ka pat tādās attīstītās valstīs, kā Vācija, Dānija un Nīderlande enerģētiķi vēl nav iemanījušies izlīdzināt patēriņa apogeju uz atjaunojamo resursu ražotās enerģijas rēķina, tātad "zaļās" enerģētikas augsto cenu problēma nav atrisināta. 

"Šajās valstīs elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem avotiem ir pietiekami liela, taču pie tam tās ir spiestas uzturēt dārgas rezerves jaudas. "Zaļais" tarifs iznāk dārgāks nekā enerģijas tarifs no tradicionālajiem avotiem. Šī problēma pastāv arī Baltijas valstīs, un grūti pateikt, kā tām izdosies to atrisināt. Bez valsts subsīdijām Baltija nevar atļauties "zaļo" enerģētiku," uzsvēra Lukašovs.

Gada sākumā Latvijas Ekonomikas ministrija pieprasījusi aptuveni desmit miljardus eiro, lai īstenotu pasākumus saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadiem. Dokuments liecina, ka īpašu uzmanību Latvija veltīs vēja un Saules enerģijas ražošanai, lai panāktu klimatiski neitrālu ekonomiku. Plānots, ka līdz 2050. gadam valsts pilnībā atteiksies no oglēm, pie tam vairāk nekā 80% elektrības tiks ražoti no atjaunojamajiem enerģijas avotiem.

Ziņu lente
0