RĪGA, 29. jūnijs - Sputnik. Neatkarīgi no prezidenta vēlēšanu rezultāta ASV pēc vēlēšanām būs vēl vairāk sašķelta, uzskata Krievijas Ekonomikas augstskolas Nacionālās pētniecības universitātes Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktors Dmitrijs Suslovs, vēsta RIA Novosti.
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 3. novembrī. No Demokrātiskās partijas prezidenta postenim balotējas bijušais viceprezidents Džo Baidens.
"Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma, tās neatrisinās amerikāņu sabiedrības, amerikāņu politiskās sistēmas un ārpolitikas galvenās problēmas, un no šīm vēlēšanām Amerika izies vēl sašķeltāka, bet ievēlētais prezidents, vienalga, vai tas būs Tramps vai Baidens, būs prezidents tikai daļai Amerikas, labākajā gadījumā – pusei Amerikas, taču ne visai valstij. Polarizācija saglabāsies un pat pastiprināsies," Suslovs teica Krievijas Starptautisko lietu padomes sēdē "Kas jāzina par vēlēšanām ASV 2020. gadā?"
Priekšvēlēšanu kampaņa notiek pandēmijas un masu protestu apstākļos, kas vēl saasinājuši sociālo šķelšanos ASV, atgādināja eksperts. "Pats galvenais ir tas, ka šīs vēlēšanas ir unikālas, ņemot vērā kompleksās krīzes līmeni, kurā šodien nonākušas Savienotās Valstis. Tā ir arī iekšējā plaisa: rasu, sociālā, kultūras vērtību, politiskā, šķelšanās starp Trampu un eliti. Šīs plaisas pārklāj viena otru un jau novedušas pie pēdējos gadu desmitos neredzētas amerikāņu politiskās sistēmas un sabiedrības polarizācijas," viņš paskaidroja.
Ārpolitiskās krīzes pamatā ir fakts, ka ASV nav gatava uzņemties viena centra lomu daudzpolārajā pasaule, norādīja eksperts.
Viņš piezīmēja, ka to papildina ekonomiskā krīze – lai arī to izprovocējusi pandēmija, taču tai ir strukturāls raksturs.
"Neviena no šīm krīzēm netiks pārvarēta ASV prezidenta vēlēšanu rezultātā," uzskata eksperts.
Pēc Suslova domām, patlaban vēl būtu pāragri spriest par prezidenta vēlēšanu iznākuma perspektīvām. "Gada sākumā Trampa izredzes uz uzvaru un otru prezidentūras termiņu šķita visai lielas," viņš atgādināja. Taču līdz ar citiem faktoriem pandēmija kaitēja Trampa reputācijai, protesti daļēji bija arī protesti pret Trampu, viņš teica. "Neapmierinātības epicentrā ir tagadējā prezidenta figūra, un šie protesti ir iešūpojuši amerikāņu sabiedrību uz kreiso pusi un novājinājuši Trampa autoritāti," viņš uzskata.
"Izšķiroša ietekme būs apmeklējumam un pozīcijai svārstīgajos štatos. Ja iedzīvotāju protesti un vispārējais sašutums ļaus uzturēt demokrātisko elektorātu mobilizētu līdz vēlēšanām, un, atbilstoši nodrošinās demokrātiem augstu apmeklējumu un ja demokrāti tomēr pievilinās nenoteiktos vēlētājus Baidena pusē, un pagaidām aptaujas patiešām fiksē šo tendenci, tad Tramps, domājams, zaudēs," uzskata Suslovs.
Tomēr, ja ASV pēkšņi atsāksies ekonomiskā izaugsme, saruks bezdarbs un iedzīvotājiem apniks protesti, vēlēšanu perspektīvas atkal būs nenoteiktas, viņš piebilda.
Pēc eksperta domām, amerikāņu polarizācijas saglabāšanās ārpolitikā nozīmē, ka ārpolitika arī turpmāk būs politiskās dzīves instruments. "Lielāko prioritāti ASV ārpolitikā iegūs virzieni, kuros panākta iekšpolitiska vienprātība, tostarp arī konfrontācijas politika attiecībās ar Krieviju un Ķīnu. Nav iekšpolitisko priekšnoteikumu, kas liktu atteikties no šīs Krievijas un Ķīnas dubultās apturēšanas politikas," viņš atzīmēja.
"Kas attiecas uz politiku attiecībās ar Krieviju, gan Krievijai naidīgā vienprātība, gan amerikāņu elites polarizācija, gan politiskās cīņas intensitāte ASV padara neiespējamu, un tālāka konfrontācija diemžēl kļūst neizbēgama," secināja eksperts.
