RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Jau trešo dienu Krievijas vēstniecība Latvijā pieņem visus, kuri vēlas nobalsot par grozījumiem Krievijas Federācijas Konstitūcijā, ko ierosinājis prezidents Vladimirs Putins.
Lielākā daļa cilvēku, ko Sputnik Latvija korespondenti satika balsošanas iecirknī Rīgā, pauda vēlmi nobalsot "par". Tikai viens nevēlējās atklāt savu izvēli. Pārējie atklāti pastāstīja, ka balsojuši "par" grozījumiem un paskaidroja, kāpēc.
Pirmajā dienā Latvijas teritorijā balsojumā piedalījās aptuveni 700 cilvēki. Visaktīvāk balsoja galvaspilsētā, tomēr arī no Latgales un Kurzemes aptuveni 100 cilvēki nobalsoja iecirknī Daugavpilī, vēl 70 – Liepājā.
Pārsvarā ierodas cienījama vecuma cilvēki. Visās vēlēšanās lielākoties balso seniori. Jauniešu vidū aktīvāk balso tie, kas nesen saņēmuši Krievijas pasi, bijušie nepilsoņi. Stāsta, ka tāpēc jau saņēmuši pasi, lai nobalsotu, pastāstīja vēstniecības pārstāvis.
Pirmajā stundā uz konsulāta kāpnēm veidojas rinda. Visi, kas vēlas nobalsot, nodod tālruņus glabāšanas kamerā un šķērso metāla detektora rāmi. Pie ieejas konsultātā – Georga lentītes, vienreizējās maskas un spirta šķīdums rokām. Maskas ir ļoti populāras, lentītes neņem gandrīz neviens.
"Paldies, man ir sava," saka vectētiņš.
"Tās taču ir aizliegtas," nopūtās cienījama vecuma kundze.
"Vēl ne! Vēl tikai tiesas sēde. Un nav nemaz zināms, vai aizliegs. Bet, ja aizliegs, atnāksim ar sarkanajiem karogiem!" ar uzvaras prieku balsī skaidro viņas kaimiņiene.
Vienotība krievu stilā
Garajā rindā neizdevās atrast nevienu, kas plānotu balsot pret grozījumiem. Patiesībā tas ir likumsakarīgi. Iepriekšējās Krievijas prezidenta vēlēšanās, gandrīz 95% Krievijas pilsoņu Latvijā atdeva savas balsis Putinam.
Atbalsts, ko guvusi viņa iniciatīva, bija sagaidāms. Putina un viņa iniciatīvu pretiniekus daudz vieglāk ir atrast sociālajos tīklos, ne vēlēšanu iecirkņos.
30. jūnijā notiks opozīcijas pikets, taču nav zināms, vai tas piesaistīs balsojumam tos, kuri grozījumiem nepiekrīt, vai, gluži otrādi, mudinās sarosīties grozījumu piekritējus.
Pagaidām ne visi rindā stāvētāji var atbildēt, kurš grozījums ir svarīgāks. Daudzi uzskata, ka tie nepieciešami tāpēc, ka uzticas Krievijas prezidentam. Daži saka, ka balso, lai iespītētu "demokrātiem, kam nospļauties par pensionāriem".
"Visi grozījumi ir labi, sliktu tur nav. Viss ir labi – gan sociālā pakete, gan par bērniem. Grozījumi padara valsti stiprāku, tātad tie ir labi. Krievijai ir svarīgi būt stiprai, ne tā, kā 90. gados," asi atbildēja Sergejs Vasiļjevičs no Jūrmalas.
Uzticība bez iebildumiem
Piebrauc autobuss no Dobeles, halli atkal pilda cilvēki. Pūlī izceļas mazs večuks Krievijas karoga krāsu cepurītē, tikai ar negaidītu uzrakstu "Texas". Viņš noteikti te ir pats vecākais.
Izrādās, ka tas ir veterāns Nikolajs Aleksejevičs, izgājis pirmo, otro un trešo Ukrainas fronti. Piedalījies Budapeštas, Bukarestes, Berlīnes ieņemšanā. Viņam ir 94 gadi.
Stāstot par sevi, viņš atkārto vārdu "jaunieši" ("kā gājām karot, tā mēs, jaunieši, uz iesaucamo punktu", "kad ieņēmām Budapeštu, mēs, jaunieši..." un tā tālāk).
Viņa viedoklis par grozījumiem šaubas neraisa, interesē argumentācija.
"Visi panti ir interesanti, mēs Kara pensionāru biedrībā, visu vairākas reizes izlasījām no sākuma līdz beigām. Manās acīs pats galvenais ir tas, ka šajā Konstitūcijā teikts – nevienam ne grama Krievijas zemes neatdot. Es par šo zemi esmu lējis asinis, tik daudu biedru nāvi pārdzīvojis... Nedrīkst izšķērdēt Krievijas zemi. Tas ir pats svarīgākais pants," lepni saka veterāns.
Ieteicos, ka "ikgadējā pensiju indeksācija arī droši vien nav slikta"¸bet Nikolajs Aleksejevičs attrauca: "Man tāpat pensija ir laba, karavīra pensija."
Pensionāre Zoja Aleksejevna pastāstīja, ka pieņem grozījumus ar sirdi un dvēseli.
"Ko prezidents piedāvās, par to nobalsošu. Cik šeit dzīvoju, tik jūtu Krievijas rūpes. Latvija rūpējas daudz mazāk. Ja mēs te dzīvotu ar Latvijas pensiju, neizdzīvotu. Ja mums Krievijā iedotu dzīvokli, aizbrauktu ne brīdi nedomājot. Mūsu meita tagad Kanādā strādā, bet grib pārvākties uz Krieviju. Viņai ir laba specialitāte – programmētāja. Domāju, tiklīdz viņa Krievijā nostāsies uz kājām, brauksim pie viņas. Esam te pusi mūža nodzīvojuši, bet par pašu cilvēkiem neesam kļuvuši," atzīmēja pensionāre.
Par ko balso jaunieši?
Beidzot izdevās atrast kādu gados jaunāku balsotāju. Artjoms ir 28 gadus vecs. Balso "par". Pavaicājām, vai nav šaubījies, jo valsta uzskats, ka jaunieši vairāk uzklausa opozīcijas viedokli.
"Tie ir meli, - draudzīgi un mierīgi izmeta Artjoms. – Visi man pazīstamie Krievijas pilsoņi ir "par", neatkarīgi no vecuma. Krievijai ir jābūt stiprai, grozījumi to nostiprina. Kurš patīk vislabāk? Kaut vai pirmā pakete, par ģimenes vērtībām, par bērnu aizsardzību."
Lūdzām Artjomu novērtēt opozīcijas argumentus, saskaņā ar jauno likumu līdzību par valsti veidojošo nāciju. Latvijas Satversmes preambula lielai daļai krievu tautības iedzīvotāju nepatīk. Kā tad var līdzīgu likumu Krievijā atbalstīt?
"Tā taču ir pavsam cita lieta! Nav gadījies dzirdēt, ka Krievijā slēgtu ciet mazākumtautību skolas. Gluži otrādi, ver vaļā jaunas. Un ar mazākumtautību tiesībām tur viss ir kārtībā. Arī grozījumos par to teikts, lasiet paši: "līdztiesību tautu daudznacionāla savienība"," atgādināja Artjoms.
Apkārtējo vidū izceļas vēl viens vīrietis. Arī Artjoms, tikai par 10 gadiem vecāks. Viņš pauž vēl stingrāku atbalstu.
"Šo grozījumu pamatā ir Putina atbalsts. Es viņam uzticos, jo viņš padara Krieviju stiprāku un bagātāku. Krievija nedrīkst būt nabaga kā Jeļcina vai Gorbačova laikā. Tagad Krievijas attīstības līnija ir perspektīva. Un es balsoju par jauno nākotni," viņš paskaidroja savu viedokli.
