RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Infektologi brīdina par ehinokokozes gadījumu skaita pieaugumu, vēsta TV3. Šo saslimšanu izraisa Ehinococcus dzimtas lenteņi. Lai arī sākotnējie šī parazīta saimnieki ir plēsēji, infekcija var skart gan mājlopus, gan cilvēkus, kas noved pie nopietnām sekām un dažkārt pat pie nāves.
Ehinokoki ir aptuveni piecus milimetrus gari tārpi, kuri kāpura stadijā var iemājot dažādos cilvēka orgānos, piemēram, plaušās, aknās un pat smadzenēs.
Šis parazitozes veids ir izplatīts visā pasaulē. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka visvairāk tā skar Āzijas valstis, galvenokārt Ķīnu, kā arī Centrāleiropu un atsevišķus Dienvidamerikas reģionus. Taču pētījums, kas ir veikts pēdējo gadu laikā, parādījis, ka šīs infekcijas izplatība pieaug Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Pēc zinātnieku domām, tas var būt saistīts ar klimata izmaiņām: ziemas ir kļuvušas siltākas, tādēļ ehinokoku olas vairs neiet bojā un spēj saglabāties augsnē gadiem ilgi.
Arī cilvēki nepamana inficēšanos uzreiz.
"Pirmkārt, mēs pat nezinām, cik ilgam laikam jāpaiet no brīža, kad mēs apēdām oliņu, līdz tam, kad mums izveidojas parazīts. Tiek uzskatīts, ka tie pilnīgi noteikti ir vairāki gadi un pat desmitiem gadi. Un arī tad, ja, piemēram, pieņemot, ka tas orgāns, kas visbiežāk ir skarts, ir aknas, ja tur veidojas arī šis perēklītis, kamēr tas ir mazs, tas nekādas sūdzības nedod," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un infektoloģe Sniedze Laivacuma.
Simptomi parādās, kad perēklis izaug līdz 5-10 centimetriem. Visbiežāk to atklāj nejauši veicot izmeklējumus – tiek atklāti neparasti veidojumi aknās vai citos orgānos.
"Protams, ja mums ir tik liels un lielāks, tas jau sāk dod sūdzības. Diskomforts vēdera, sāpes, bet arī – tie simptomi ir ļoti nespecifiski. Neviens jau neiedomājās, ka tas ir parazīta dēļ. Un tad arī sanāk šī nejaušā diagnostika, kad pacients aiziet pie ārsta, viņam sataisa to pašu ultrasonogrāfiju un redz, ka kaut kas tur ir. Un ideālākajā variantā ārsts iedomājas un aizsūta pacientu pie infektologa, un tad mēs tālāk saprotam, kas tad tas ir," pastāstīja infektoloģe.
Šobrīd ar ehinokokozi Latvijā slimo aptuveni 300 iedzīvotāju. Katru gadu tiek atklāti vairāk nekā 10 jaunu gadījumu, taču patiesībā to var būt vairāk. Visbiežāk ehinokoku olas ir sastopamas uz meža un dārza ogām.
Lielāks saslimšanas risks ir lauku iedzīvotājiem, sevišķi, ja saimniecībā ir mājlopi, suņi un kaķi. Pārtikas un veterinārais dienests iesaka attārpot dzīvniekus vismaz divas reizes gadā, lai pasargātu no inficēšanās cilvēkus un mājlopus.
"Cilvēki, godīgi sakot, neizprot to. Ja suns, kaķis labi ēd, skraida, ārēji jūtas vesels, tad liekas, ka problēmas nav. Turklāt šie dzīvnieki ir kā saimnieki, un paši neslimo. Bet, izdalot oliņas un apēdot citiem dzīvniekiem vai cilvēkam, rodas problēma, un veidojas iekšējos orgānos šie pūšļi," saka PVD pārstāve Madara Volka.
Mājdzīvnieku attārpošanu neviens neuzrauga. Saskaņā ar aptauju, aptuveni pusei laukos dzīvojošo kaķu un suņu tas netiek darīts. No parazitozes var pasargāt cilvēku apzinīgums un rūpīga ogu un roku mazgāšana. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka neārstēšanas gadījumā mirstība no ehinokokozes sasniedz 70-80%.
