RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs maz kurš atbalsta liberālo demokrātiju, raksta Politico.
Aptauju veica analītiskais centrs Globsec šī gada martā Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Katrā valstī tajā piedalījās ne mazāk par tūkstoti respondentu.
Četrās no desmit valstīm (Slovākijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā) mazāk nekā 50% aptaujāto piekrita tam, ka liberālā demokrātija ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu ir labākā pārvaldības forma.
Bulgārijā 45% respondentu paziņoja, ka priekšroku dod spēcīgam un izlēmīgam līderim, kuram netraucē parlaments vai vēlēšanas.
Savukārt Ungārijā par liberālo demokrātiju izteicās 81%, Polijā – 66%, savukārt Austrijā – 92%.
"Šie rezultāti rāda, ka demokrātijas kvalitāte valstī nav saistīta ar atbalstu tai," uzskata aptaujas autori. Ar to tiek domāts fakts, ka Poliju un Ungāriju regulāri kritizē par likuma augstākās varas principa pārkāpšanu.
Tāpat respondenti dažādās valstīs atšķirīgi vērtē draudus nacionālajai identitātei un vērtībām. Piemēram, Slovākijā 50% aptaujāto uzskata, k draudus šīm vērtībām rada "rietumu sabiedrība un tās dzīves veids". Šo pašu viedokli Austrijā, Ungārijā un Polijā atbalsta, attiecīgi, tikai 24%, 23% un 25%. Latvijā šādam viedoklim piekrita 26%.
Vairums aptaujāto Slovākijā (72%), Igaunijā (56%), Ungārijā (52%) un Čehijā (72%) uzskata, ka draudus viņu identitātei rada migranti. Latvijā šim viedoklim piekrita 45%. Tāpat 17% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka draudus viņu identitātei rada ES, 30% - ASV un 23% - LGBT.
Atšķiras arī uzticības līmenis medijiem. Ungārijā 64% uzskata, ka valdība rada ietekmi uz medijiem, Polijā – 62%, savukārt Latvijā – 47%. Tikmēr 57% aptaujāto Austrijā ir pārliecināti, ka medijus kontrolē oligarhi un finanšu grupas.
