RĪGA, 24. jūnijs – Sputnik. Kamēr ASV nojauc pieminekļus vergu īpašniekiem, visnabadzīgākajā Vācijas pilsētā uzstādījuši pieminekli pasaules proletariāta vadonim, raksta DW.
Gelzenkirhene ir pilsēta Rūras apgabalā, kurā dzīvo aptuveni 260 tūkstoši cilvēku. Agrāk tā bija svarīgs smagās rūpniecības centrs, taču pēc tam, kad Vācijā sāka samazināt ogļu ieguvi, pilsēta zaudēja tūkstošiem darbavietu. Šobrīd tā ir Vācijas nabadzīgākā pilsēta – viena iedzīvotāja vidējie ienākumi sastāda nedaudz vairāk par 16 tūkstošiem eiro gadā.
Divdesmitajā jūnijā šeit tika uzstādīta divus metrus augsta Ļeņina statuja.
Preses konferencē par godu pieminekļa atklāšanai sapulcējās žurnālisti ne vien no dažādām Vācijas pilsētām, bet arī no Krievijas, Francijas, Jaunzēlandes. Nav brīnums, jo statujas Ļeņinam mūsdienās biežāk nojauc, nekā uzstāda. Savukārt Rietumvācijā piemineklis Ļeņinam vispār parādījies pirmo reizi vēsturē.
"Vergu īpašnieku, despotu un karu rosinātāju statujas tiek nojauktas visā pasaulē. Cik gan savlaicīgi mēs nolēmām uzstādīt statuju revolucionāram, cīnītājam par mieru un marksistam, kurš simbolizē nākotni un jaunu sociālisma ēru bez kapitālisma," saka 42 gadus vecā Vācijas Marksisma un ļeņinisma partijas vadītāja, atslēdzniece pēc izglītības Gabija Fehtnere.
Pieminekli uzstādīja kreisie radikāļi no Vācijas Marksisma un ļeņinisma partijas (VMĻP), kas tika nodibināta 1982. gadā un kuras sastāvā ir mazāk nekā 3000 locekļu. Viņi uzskata sevi par Ļeņina un Marksa uzskatu piekritējiem un distancējas no VDR un "imperiālistiskās" PSRS politikas pēc Hruščova nākšanas pie varas.
Čehu tēlnieka darināto statuju, kas tika izveidota 1957. gadā, viņi nopirka Internetā par 16 tūkstošiem eiro. To grasījās uzstādīt jau pirms dažiem mēnešiem, taču traucējusi pandēmija, kā arī pilsētas varasiestāžu pretošanās: pilsētas administrācija apgalvoja, ka statuja kaitēs arhitektūras piemineklis – ēkai, pie kuras to ir uzstādījuši. Taču tiesa nolēma, ka šie argumenti ir nepilnvērtīgi.
Beigās pilsētas varasiestādes ēkā, kas atrodas pretī VMĻP birojam, sarīkoja izstādi par komunismu, kuras mērķis bija "ar faktiem apgāzt ideoloģiju ". Uz ēkas tika izvietots plakāts: "Ļeņinam šeit nav vietas".
Pret pieminekli izteicās visas pilsētas politiskās partijas. Savukārt skulptūras atklāšanas dienā protestēja arī neonacisti.
Pēkšņi pie pieminekļa, kurš tobrīd vēl bija apsegts ar sarkanu audeklu, parādījās sieviete ar pudeli rokās un plakātu – Jekaterina Maļdona, politiskā bēgle no Maskavas. Ar ievērojamu krievu akcentu viņa iekliedzās: "Ļeņins dzēra manu radinieku un tautiešu asinis. Jūs arī vēlaties izdzert manas asinis?" Pudeli viņai no rokām izrāva, bet viņu pašu, bez liekām ceremonijām, atstūma pūļa malā. Tobrīd no skatuves skanēja vārdi par to, ka "Ļeņins uzklausīja visiespējamākos viedokļus".
"Tas ir lieliski, ka Vācijā godā un atzīst Ļeņinu," saka Irina Timofejeva, organizācijas "Atmiņa nākotnes labad" pārstāve. Viņa ir dzimusi Moldovā un atbraukusi dzīvot uz Gelzenkirhenu no Ķelnes, kur viņa dzīvo jau 15 gadus. Kad no Ļeņina statujas tika noņemts apsegs, viņa nolika uz postamenta rožu buķeti.
