"Pierādiet, no kurienes nauda": banka atstājusi skolotāju bez atvaļinājuma naudas

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Nepatīkamā situācijā nonākusi kāda skolotāja – pirmajā atvaļinājuma dienā viņa palikusi bez naudas. Banka bloķējusi viņas norēķinu karti un ieteikusi pierādīt finanšu izcelsmi. Savu sašutumu sieviete pauda Twitter.

"Darbs ieskaitīja atvaļinājuma naudu, banka nobloķēja karti. Tagad jāiet klātienē pierādīt, no kurienes un kāpēc man ir nauda. Esi sveicināta atvaļinājuma pirmā diena!" sarkastiski pastāstīja Liene.

​Komentētāji izteica pieņēmumus, kāda iemesla dēļ finanšu iestāde bloķējusi klientes karti.

Teroristi no skolas

"Laikam bankā figurē kā aizdomīga persona...atmazgā naudu un sponsorē teroristus," izteica versiju Dzintars.

​"Ja nauda ienāk no darba devēja, kurš ir regulāri veicis transfērus, to nevar uzskatīt par high risk, un nav nekas jāpierāda. Bankas nolaidība un neprofesionālisms, monitorējot klientus. Uzreiz bankā uz vietas iesniedz sūdzību un CC to uz FKTK," deva padomu lietotājs A.Ozo.

​​"Man tas pats bija ar Swedbanku. Man paskaidroja, ka, ja summa ir lielāka par noteiktu ciparu, tad viņi stopē visus. Bija jāskaidro un jāpieliek papīri. Skumji, bet savādāk naudu nedabūsi," par savu pieredzi pastāstīja Vjačeslavs Matvejevs.

​Tomēr izrādījās, ka vienīgie "teroristi", ko varētu finansēt Liene ar savu algu, ir mazi bērni.

"Ar skolotājas algu es tikai savus mazgadīgos teroristus varu nofinansēt," attauca sieviete.

​​"Stulbākais, ka deviņos no rīta vēl varēju norēķināties, 10os bez brīdinājuma karte jau bija bloķēta, jo ieskaitītā summa pārsniedza norādīto limitu. Kas man šķiet muļķīgi, jo naudu skaitīja darba devējs - skola, norādot, par kādu periodu," sūdzejās skolotāja.

​Liene atcerējās, ka bija spiesta aizpildīt anketu bankā "Citadele", lai palielinātu kontā norādīto limtu. Pēc tam banka izsniegusi viņai jaunu bankas karti, nu vairs nevaicājot, no kurienes nāk nauda. Veco bankas karti atbloķēt nav bijis iespējams, skolotāja pastāstīja.

Par laimi, incidents atrisinājies, tomēr, pēc Lienes domām, tāda bankas politika nekur neder. Viņa pat nopriecājās, ka šogad nav varējusi nekur aizbraukt atvaļinājumā.

"Mēs tieši par to spriedām vakar. Ja nebūtu pasaulē kovids, tad mēs aizvakar būtu aizlidojuši brīvdienās un vakar palikuši bez naudas," viņa bija sašutusi.

​Pārejam pie skaidrās naudas

Citi komentētāji atzīmēja, ka Latvijā strādājošo banku neadekvātā reakcija jau daudzus spiedusi atteikties no sadarbības ar tām un pāriet pie skaidrās naudas.

"Par to (banku – red.) it kā runāja, ka esot mazāk apdauzīta kā pārējās, jo amīšu, bet izrādās, ka visas vienādas.. Jāmigrē uz skaidro. Man tā viens paziņa - kā saņem algu, tā bankomātā noņem. Saku, ka neērti taču, šis- toties bez pārsteigumiem," ieteica Viktors Silkalns.

"Man daudzi pazīstamie ir pārgājuši uz skaidru naudu, bet man tas šķiet tik neērti!" iebilda Liene.

​Atgādināsim, ka pērn Latvija nonāca naudas atmazgāšanas skandāla centrā un tai draudēja "pelēkais saraksts", kurā iekļūst valstis, kas nespēj tikt galāļ ar naudas atmazgāšanu, piemēram, Sīrija, Pakistāna un Jemena.

Lai nenokļūtu "pelēkajā sarakstā" un saglabātu ārvalstu investīcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) spera radikālus soļus valsts finanšu sektora "tīrīšanai".

Galu galā pēdējā gada laikā ārvalstu kapitāla daļa Latvijas bankās kritusies divkart. Triju gadu laikā no Latvijas finanšu sektora aizkgājuši desmit miljardi eiro.

Pēdējā gada laikā gan privātajiem klientiem, gan juridiskajām personām izvirzītas krietni stingrākas prasības. Situācija ar kontiem bankās like klientiem atvērt kontus citu valstu bankās. Visbiežāk tiek izraudzītas bankas kaimiņvalstīs.