RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik, Jūlija Granta. Latvija turpina iekasēt naudu no ārzemju, pirmām kārtām Krievijas, investoriem, kuri pēc iepriekšējās finanšu krīzes nolēma piedalīties programmā "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā": sākumā viņiem atņēma iespēju saņemt pastāvīgo Uzturēšanās atļauju, pēcāk izdzina no daudzām bankām, sadzenot to bankrota rezultātā amerikāņu "Citadele" bankā. Prieks atvērt tur norēķinu kontu bija neilgs: līdz 15. jūlijam nerezidentiem piedāvāts tos slēgt vai maksāt 40-60 eiro mēnesī par vietējo Eiropas norēķinu apkalpošanu un 75 eiro par katru transakciju ārpus ES robežām.
"Lielo iespēju" devīze bankas vēstules klientiem pašā augšā skan kā absolūta ņirgāšanās. "Noslēgties ar jums līgumi par bankas pakalpojumu izmantošanu tiks izbeigti bez papildu paziņojuma nosūtīšanas, ja līdz 2020. gada 15. jūlijam jūs nekļūsiet par karšu komplekta X Platinum vai X Infinite lietotājiem," ziņo "Citadele". Šie komplekti , saskaņā ar jauno cenrādi, maksā 40 vai 60 eiro mēnesī. Taču tas vēl nav viss: nerezidentam būs jāmaksā komisija gan par kartes maksājumiem, gan par skaidras naudas izmaksu bankomātā (1,5% vai vismaz 5 eiro), un it sevišķi par naudas iemaksu bankomātā (3% vai vismaz 10 eiro), gan par konvertāciju (4,3% papildus kursa starpībai). Kredītlikmes nerezidentiem: 24% vai 18%.
Ja nerezidents nokavēs "kāju aiznešanu" no Latvijas finanšu teritorijas, konta apkalpošanas cena vispār kļūs "drakoniska": 300 eiro mēnesī. Un to neskaidra iemesla dēļ sauc par "papildu pakalpojumiem".
Visbagātākajiem tiek piedāvāta papildu opcija: par lielu atlikumu kontā nevis banka maksā klientam, bet gan otrādi! Eiro valūtā (ja kontā ir vairāk, nekā miljons) maksa sastāda 0,25%, citās valūtās, piemēram Zviedrijas kronās vai Šveices frankos, – 1%. "Ja konta valūta nav eiro, komisija tiek iekasēta ekvivalentā, kamēr konta atlikums nesasniegs nulli," skaidro banka. Izbeidzot sadarbību ar klientu, banka iekasē papildus minētajiem 300 eiro mēnesī 1% no summas 1% no konta atlikuma summas, kas pārsniedz 3000 eiro.
Atgādināsim: investīciju nekustamajos īpašumos piesaistīšanas programma atnesusi Latvijai kopš 2010. gada 1,3 miljardus eiro, nerezidenti nopirkuši valstī vairāk nekā 7000 objektu. Pēc žurnāla "Kvadrātmetrs" redaktora Romāna Golubeva sacītā, pēc šīs programmas slēgšanas zem "cīņas pret Krievijas agresiju" karoga un tagad arī "cīņas ar naudas atmazgāšanu", dārgo nekustamo īpašumu cenas, kurus savulaik iegādājās krievi, nokritušas gandrīz divas reizes, un nav izredžu, ka tās atgriezīsies līdzšinējā līmenī.
Banku tīrīšanu Latvijā, kas skārusi ne tikai ārzemju investorus, bet arī vietējos uzņēmējus, aktīvi izmanto maksājumu sistēmas Paysera (Lietuva) un Revolut (Lielbritānija): tās labprāt atver kontus diskriminētajiem klientiem, izsniedzot viņiem norēķinu kartes. Paysera vien Latvijas klientu skaits 2020. gada sākumā sastādīja 28 tūkstošus privātpersonu un 6505 juridiskās personas. "Naudas atmazgāšanas" apkarošanas kampaņas ietekmē Latvijā 2019. gadā nonāca aptuveni 25 tūkstoši uzņēmumu, kamēr kopumā Latvijā tobrīd strādāja nedaudz vairāk par 130 tūkstošiem komersantu.
