RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. ES tiesa konstatējusi tiešu diskrimināciju pēc pilsonības principa un neatbilstību ES direktīvai likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Visiem, kas vēlas nopirkt Latvijā zemi, viltīgais likums prasīja pārvaldīt latviešu valodu vismaz B2 līmenī un būt Latvijas pilsoņiem.
Taču Vācijas pilsonis nolēma, ka tas ir netaisnīgi, un vērsās Eiropas tiesā. Varētu teikt, ka šī prasība tiesā sadevusi pa rokām patvaļīgajām Latvijas varasiestādēm.
Tikai pašas varasiestādes, kā vienmēr, nav aptvērušas, kur te ir diskriminācija. Valsts Zemkopības ministrija ir ļoti sašutusi par tādu lēmumu, lai arī, protams, apsolīja likumu labot.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglītis apliecināja, ka Latvijā nopietni pārdomās, kā "saglabāt zemi mūsu pilsoņiem", jo ES tiesas lēmumu uzskata par netaisnīgu. Patiešām, no kurienes Latvijā varētu celties diskriminācija?
Īpaši aizvaino tas, paskaidroja Eglītis, ka Dānijā tiešās dotācijas zemei ir daudz augstākas, un, saņemot tur naudu, ārvalstnieki par to pirks zemi Latvijā, uz kuras nepārprotami nedomā runāt latviski.
Tomēr ES tiesai šajā ziņā arī ir savs viedoklis, pareizāk sakot, - konkrēts solis. Ja likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" netiks ieviesti grozījumi, Eiropas Komisija sāks pret Latviju pārkāpuma procedūru, un tad Latvijas valdība būs spiesta domāt daudz nopietnāk.
Taču, objektīvi pavērtējot situāciju, šķiet, patiesībā uztraukumam nav iemesla. Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, ārvalstniekiem Latvijā pieder tikai 1% lauksaimnieciski apstrādājamu zemju.
