Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR

© Sputnik / Denis Aslanov / Pāriet pie fotobankasАмериканский военнослужащий
Американский военнослужащий - Sputnik Latvija
Krievijas Ārlietu ministrija komentēja ASV plānus par karavīru iespējamo izvešanu no Vācijas: Vašingtonas izteikumi bieži vien ir deklaratīvi, radušās bažas sakarā ar aicinājumiem karavīriem ierasties Polijā.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Ieteikumi ASV karavīriem "pārvākties" no Vācijas uz Poliju vēl vairāk sarežģīs Krievijas un Ziemeļatlantijas alianses konstruktīva dialoga perspektīvas, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

Города мира. Вашингтон - Sputnik Latvija
Viedoklis
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

Iepriekš ASV mediji vēstīja, ka prezidents Donalds Tramps plāno izvest 9,5 tūkstošus no gandrīz 35 tūkstošiem amerikāņu karavīru, kas dislocēti Vācijā. Berlīne informēja par ASV iespējamiem plāniem samazināt militāro kontingentu Vācijā, tomēr galīga lēmuma nav, paziņoja Vācijas valdības oficiālā pārstāvja vietniece Ulrike Demmere.

ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot šo informāciju, atzīmēja, ka tūlīt pēc šiem paziņojumiem parādījušies aicinājumi amerikāņu karavīriem "pārvākties" uz kaimiņu Poliju.

"Es gribētu uzsvērt, ka ASV militārās klātbūtnes rekonfigurācija Krievijas robežu virzienā ne tikai padziļinās ievērojamo spriedzi drošības jomā kontinentā, bet arī vēl vairāk sarežģīs Krievijas un NATO konstruktīva dialoga veidošanas perspektīvas militāri politiskajā jomā," teica Zaharova.

Viņa atzīmēja, ka ASV, izvedot savus spēkus no Vācijas, vajadzētu "paķert līdzi" arī kodolieročus.

"Ņemot vērā to, ka amerikāņi joprojām aktīvi apgūst to lietošanas praktiskos paņēmienus kopīgās kodolmisijās ar NATO valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav, un tas nepārprotami pārkāpj Kodolieroču neizplatīšanas līguma pamatnolikumus," piebilda diplomāte.

Taču, viņa atzīmēja, rodas šaubas, vai ASV patiešām izvedīs savu kontingentu no Vācijas, - Vašingtonas paziņojumi bieži ir tikai deklaratīvi, to, piemēram, apliecina Sīrijas pieredze.

Pie tam Maskava ir pārliecināta, ka Eiropas valstis, turklāt vēl tik spēcīga kā Vācija, var pašas parūpēties par savu drošību bez amerikāņu uzstājīgās aizbildniecības, atzīmēja Zaharova.

"Turklāt tā, cik zināms, nebūt nav nesavtīga – Vašingtona to regulāri un visai uzstājīgi atgādina, dod norādījumus saviem sabiedrotajiem Eiropā, arī Berlīnei, palielināt viņu ieguldījumu NATO budžetā, un dara to, maigi sakot, bez kādām ceremonijām," piebilda ĀM pārstāve.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās pēc Krimas pievienošanās Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Starptautisko spēku bataljoni dislocēti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Pieaudzis arī sabiedroto militāro mācību skaits pie KF robežām.

Президент США Дональд Трамп на церемонии официальной встречи канцлером Германии Ангелой Меркель - Sputnik Latvija
Politika
Baltais nams: Tramps neplāno "sodīt" Merkeli ar karaspēku izvešanu

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO tas ir labi zināms, tomēr alianse aizbildinās ar Krievijas "agresijas" ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka valsts ņem vērā NATO soļus savā militārajā plānošanā.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала