RĪGA, 12. jūnijs - Sputnik. ASV aizsardzības budžeta projekts pievērsts stratēģiskajai konkurencei ar Krieviju un Ķīnu, - par to liecina īsts dokumenta izklāsts, ko publiskojusi Senāta Bruņoto spēku komiteja, vēsta RIA Novosti.
Likumprojekts satur deklarāciju par to, ka ilgtermiņa stratēģiskā konkurence ar Krieviju ir ASV aizsardzības galvenā prioritāte un prasa papildu investīcijas un savaldīšanas iniciatīvas.
Dokuments joprojām aizliedz militāro sadarbību ar Maskavu un jebkādas darbības, kas atzītu Krievijas suverenitāti pār Krimu. Tāpat pagarināts aizliegums nodot Maskavai raķešu tehnoloģijas un integrēt amerikāņu PRA sistēmas ar analoģiskām Ķīnas un Krievijas sistēmām.
Plānots pilnā apjomā pagarināt "Savaldīšanas iniciatīvu Eiropā", kas vērsta pret Krieviju un ietver amerikāņu kontingenta rotāciju Vecajā Pasaulē.
No Pentagona vadītāja tiek pieprasīta atskaite "par Krievijas atbalstu etniskajiem ekstrēmistiskajiem grupējumiem, kuri sludina vardarbību" Eiropā un ASV. Pie tam senatori neprecizēja, par kādu "atbalstu" viņi runā.
Atsevišķs punkts veltīts domājamiem draudiem, ko rada Ķīnas kompāniju Huawei un ZTE iekārtas, izstrādājot tīklus 5G.
Likumprojektu atbalstīja 25 komitejas locekļi, pret nobalsoja divi politiķi. Dokuments jāapstiprina Senātā, pēc tam tas jasaskaņo ar Pārstāvju palātas projektu un nepieciešamības gadījumā vēlreiz par to jānobalso. Tikai pēc tam tas tiks iesniegts parakstīšanai prezidentam Donaldam Trampam.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gada pavasarī, ņemot vērā situāciju Ukrainā un Krimā. ASV, Eiropas Savienība un Kanāda pārmeta Krievijai iejaukšanos Ukrainas lietās un ieviesa pret to sankcijas. Maskava atbildēja uz to ar pārtikas produktu embargo, uzsāka importa aizvietošanas programmu un paziņoja, ka mēģinājumi runāt ar Krieviju sankciju valodā ir neproduktīvi. Pēdējos gados Eiropā aizvien biežāk skan aicinājumi atcelt sankcijas, jo tās nodara būtisku kaitējumu Eiropas kompānijām.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka darbs ar mērķi risināt problēmas Maskavas un Vašingtonas attiecībās pastāvīgi buksē, un, neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa noskaņojumu, ir grūti sadarboties ar amerikāņu kolēģiem. Viņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem izveidotā grupa domstarpību novēršanai strādā, aizritējušas jau vismaz 12 sēdes, tomēr "bez īpašiem panākumiem".
