RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Koalīcijas partijas nav spējušas nonākt pie konsensa attiecībā uz Liepājas ostas vadības formu, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".
Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un līdz ar viņu pret pilsētas ostu tika ieviestas ASV Finanšu ministrijas sankcijas, Latvijas valdība nolēma pārveidot Rīgas un Ventspils ostas valsts kapitālsabiedrībās.
Vakar koalīcijas partijas apsprieda, vai šādi derētu rīkoties arī attiecībā uz Liepājas ostu – trešo lielāko ostu Latvijā.
Liepājas ostas nodošanu valsts kontrolē atbalstīja divas no piecām valdības partijām: Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!" kuras loceklis ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Juris Pūce.
"Mūsuprāt, lielo Latvijas ostu pārveidošana kapitālsabiedrībās ir svarīgs solis. Nav neviena racionāla argumenta, kāpēc Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kuras bilance un darbības modelis ne ar ko neatšķiras no Ventspils brīvostas bilances un modeļa, netiktu attiecīgi pārvaldīts atbilstoši OECD rekomendācijām," paziņoja viņš.
Pret pievienošanu bija Nacionālās apvienības, premjera Kariņa "Jaunās Vienotības" un KPV LV locekļi.
"Liepājā nav novērojamas tādas pašas vai līdzīgas grūtības, kādas ir Rīgā un Ventspilī. Un ir jāsāk ar šīm pilsētām, nevis ar Liepāju," pārliecināts valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.
Galīgo ostu pārvaldes koncepciju satiksmes ministrs solīja sagatavot vienas nedēļas laikā.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība un Liepājas dome cer, ka Liepājas osta nepāries valsts pārziņā, kā Rīgas un Ventspils ostas.
Liepājas ostas kravu apgrozījuma kritums šī gada sākumā nav bijis tik liels kā Rīgā un Ventspilī. Rīgas ostā iekraušana kritusies par 25,2%, Ventspils ostā – par 41%, Liepājā – par 22,7%.
"Pēc pirmo četru mēnešu rezultātiem mēs redzam nelielu kritumu. Tas skaidrojams ar to, ka tiek mazāk pārkrauts antracīts, kas arī ir daļa no mūsu kravu plūsmas," paskaidroja Liepājas SEZ vadītāja vietnieks Uldis Hmieļevskis. Viņš atzīmēja, ka ir arī augošas kategorijas: piemēram, lejamkravu kļuvis par 33,5% vairāk. Osta strādā arī pie jaunu kravu piesaistīšanas, tiek attīstīta bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorija, ir uzbūvētas jaunas ostu noliktavu telpas, tur sākas koksnes uzkrāšana, kura rudenī dosies uz Skandināviju. Tāpat šajā teritorijā ir sagatavotas noliktavas beramkravām – graudi un graudu produkti veido ievērojamu daļu Liepājas ostu kravu struktūrā.
