RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.
Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.
"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.
Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.
"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.
Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.
"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.
Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.
"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.
Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.
Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.
