RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.
Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.
Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).
Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.
Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.
Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.
Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.
Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.
