RĪGA, 21. maijs – Sputnik. Maskava atbalsta Baltijas jūras valstu padomes valdību vadītāju tikšanos atjaunošanu, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē par Baltijas jūras valstu padomes sēdes rezultātiem. Viņš piebilda, ka tā bija "lietderīga prakse, kas ļāva konkrēti izskatīt dažādus mūsu kopīgās darbības aspektus".
Bez Krievijas Baltijas reģiona problēmu risināšana nav iespējama, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.
"Baltijas jūra ir maza, telpa ir savstarpēji atkarīga, tāpēc ekonomiskās, ekoloģiskās, sociālās un kultūras problēmas ir jārisina kopīgi... Lielākā daļa Baltijas jūras valstu padomes dalībnieku ir Eiropas Savienības valstis. Daudzi eksperti Rietumeiropā nolēmuši, ka Krieviju var izsvītrot no Baltijas formāta. Tomēr pēdējos gados noskaidrojies, ka tas ir priekšlaicīgs un kļūdains lēmums," atzīmēja Meževičs.
Tieši tāpēc Lavrovs pievērsa Baltijas jūras valstu pārstāvju uzmanību dialoga nepieciešamībai, paskaidroja eksperts.
"Vajag vismaz atjaunot tradicionālo sadarbības formātu Baltijā, bet maksimālais variants būtu pārveidot visu Padomes darba sistēmu ar mērķi palielināt Krievijas pārstāvniecību, bez kuras reģiona problēmas neatrisināt. Zināmas izredzes ir. Krievija Baltijā strādā militārajā un politiskajā jomā, ekonomikā un kultūrā, tā vēl joprojām ir ļoti svarīga kaimiņiem. Bez tās nav iespējams noregulēt nevienu no aktuālākajām Baltijas reģiona problēmām," uzsvēra Meževičs.
Baltijas jūras valstu padomē, kas nodibināta 1992. gadā, līdz ar Krieviju strādā arī Vācija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Zviedrija, Igaunija, kā arī Eiropas Savienība.
