RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Eiropas Savienība nespēj vienoties par atbalsta piešķiršanu dalībvalstīm cīņā ar pandēmijas sekām. Provizoriskas aplēses liecina, ka ES mērogā tam būs vajadzīgi vismaz divi triljoni eiro. Eiropas Parlaments atbalstīja tūlītēju ekonomikas atveseļošanas ārkārtas plāna pieņemšanu. Tomēr nekāda rosība jaunā ilggadējā budžeta apstiprināšanā nav vērojama.
ES valstis, kas saņem atbalstu, uzskata, ka savienība, kā vienmēr, palīdzēs tām tikt ārā no kārtējās krīzes un nesīs to ekonomiku savos plecos, tomēr donorvalstu pozīcija ir principiāli mainījusies, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomists, politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.
"ES paplašināšanās laikā pirms 15 gadiem vecās Eiropas valstis par to izšķīrās, lai ģeopolitiskiem mērķiem dalītos ar mazāk attīstītiem un nabadzīgiem kaimiņiem. Pēdējā laikā tajās pārsvaru gūst nacionālā egoisma loģika – jebkurā situācijā, kad jāizvēlas starp solidaritāti un taupību, donorvalstis dod priekšroku taupībai," atzīmēja eksperts.
Viņš uzskata, ka ar koronavīrusu saistītie ekonomiskie zaudējumi tendenci tikai padziļina.
"Rietumeiropas valstis gaida lielus zaudējumus pandēmijas rezultātā. Vācija gaida lielāko ekonomisko krīzi pēckara vēsturē; EK un SVF prognozē, ka Itālijas ekonomika koronavīrusa dēļ kritīsies visvairāk pasaulē. Skaidrs, ka tādā situācijā ne Vācija, ne Itālija ar Latviju nedalīsies," konstatēja Nosovičs.
Veco eiropiešu viedoklis šajā situācijā būs uzšķirošais, piezīmēja ekonomists. "Ja viņi nolems naudu nedot, ne Eiropas birokrāti, ne deputāti, ne paši saņēmēji tur neko nevarēs izdarīt," secināja eksperts.
Eiropas Komisijas jaunākās prognozes rāda, ka 2020.gadā eirozonas valstis gaida dziļa recesija, IKP lejupslīde sasniegs vismaz 7,5%. Starptautiskā valūtas fonda analītiķi prognozē Baltijas valstīm ekonomikas kritumu pēc pandēmijas beigām 7,5-8,6% apmērā.
