RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Latvija daudzu gadu garumā cenšas atrast veidu, kā lai izspiež no Krievijas, PSRS tiesību mantotājas, zaudējumu kompensāciju par mītisko "okupāciju", ko izdomājuši Latvijas valdībā.
Krievijā vairākkārt paziņoja, ka šādas pretenzijas nepieņem un "slimiem cilvēkiem ar nelabojamu psihi" neko negrasās izmaksāt. Taču Latvija nemet pie malas savu sapni uzdzīvoties un turpina izdomāt dažādus trikus, kā lai to izdarītu.
Valstī pat ir izveidota speciāla komisija, kas nodarbojas ar "padomju okupācijas" zaudējumu aprēķināšanu, acīmredzot, lai ērtāk būtu izdomāt jaunas pasaciņas. 2020. gadā šī komisija kārtējo reizi plāno sarīkot Latvijas PSR un PSRS budžetu analīzi par laika posmu no 1946. līdz 1960. gadam.
Savukārt Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau visu ir aprēķinājis un paziņoja, ka Latvija, būdama PSRS sastāvā, atdeva 48% savu ienākumu kopējā PSRS budžetā.
Taču ministrs piemirsa paziņot arī to, cik līdzekļus Latvija saņēma no PSRS. Bet tas nekas, jo par to viņam atgādināja no Maskavas, vēsta RIA Novosti.
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs atsvaidzināja Bordāna atmiņu, paziņojot, ka brīdī, kad Latvija pievienojās PSRS, tā bija atpalikusi agrāra valsts, iespējams, visnabadzīgākā visā Eiropā. Bet rezultātā cilvēki tur sāka dzīvot par labāk, nekā visā pārējā Padomju Savienībā.
Visa padomju tauta strādāja, lai padarītu Baltijas valstis par PSRS skatlogu, visi resursi tika iesūknēti šajās valstīs, paziņoja Morozovs, uzsverot, ka Bordāns, runājot par Latvijas "donora" statusu PSRS, vienkārši sagrozīja vēstures faktus.
Latvijā PSRS laikos tika uzbūvēts daudz augsti tehnoloģisku, tobrīd modernāko uzņēmumu. Un tas, ka šobrīd Latvija ir dziļā ekonomiskā krīzē, tas, ka tā ir pazaudējusi visu bāzi, ko tai dāvāja PSRS, tās ir tikai un vienīgi Latvijas problēmas.
"Šobrīd, kā zināms, Latvijā ir pietiekami nopietna ekonomiska krīze, uzņēmumi ir aiztaisījušies ciet pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, un vairums latviešu ir spiesti meklēt zemas kvalifikācijas darbu Eiropas darba tirgū," konstatēja Morozovs.
Nereālā okupācija
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembri Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Arī citas Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tā laika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
