RĪGA, 6. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Satversmes tiesa 5. maijā aizvadīja jau trešo sēdi pēc partijas "Saskaņa" parlamentārās frakcijas deputātu prasības, kuri pieprasa atcelt valodas likumdošanas normas, kas tika piemērotas Latvijas augstskolām. Saskaņā ar pieņemtajiem likumu grozījumiem privātām augstākās izglītības iestādēm ir aizliegts pasniegt krievu valodā. Studentiem – Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem – ir aizliegts mācīties Latvijā citā valodā, izņemot valsts valodu ar zināmu daļu "citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālo valodu".
Sūdzības iesniedzēji tiesā uzskata, ka "politisku iemeslu" dēļ veiktās izmaiņas likumos pārkāpj Satversmes normas, kā arī Eiropas Savienībā pielietotos principus. Ir pārkāpti arī godīgas konkurences principi, norāda viņi, – likumā ir iekļauti izņēmumi divām privātām augstskolām, kurām atļauts pasniegt angļu valodā.
Lietuvā un Igaunijā studiju programmas krievu valodā pastāv ne tikai privātās, bet pat valsts augstskolās, kas padara Latvijas augstskolas vēl nekonkurētspējīgākas.
Divu iepriekšējo tiesas sēžu laikā tika konstatēts, tostarp, ka izmaiņas likumos ir pieņemtas "valsts valodas aizsardzības nolūkos". Taču augstākās izglītības ieguldījums tautsaimniecībā tiek vērtēts aptuveni 148 miljonu eiro apmērā, savukārt likumu prasību izpilde atņems privātajām augstskolām ievērojamu (ja ne absolūto) daļu ienākumu. Likuma normas augstskolām ir neizpildāmas un ierobežo to akadēmisko brīvību.
Argumentus un viedokļus, kuri izskanēja pēdējā tiesas sēdē, sniedz deputāte Elizabete Krivcova, viena no Satversmes tiesā iesniegtajās prasības autoriem. Viņa stāsta, ka Irina Cvetkova, uzstājoties sēdē, pārstāvēja Latvijas Privātskolu asociāciju. Viņa pamatoti norādīja, ka mūsdienu universitāte nav iedomāja bez internacionalizācijas. Eiropā internacionalizācijas mērogs ir Boloņas process un Eiropas augstākās izglītības telpas izveidošana, kas ietver sevī 48 valstis (ES valstis, Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Gruziju). Tādēļ ir prettiesiski iedalīt augstākās izglītības valodas ES un ne ES valodās.
Profesore Inna Druviete, būdama viena no bargas valsts valodas aizsardzības pozīcijas ideologiem, paziņoja tiesai, ka "mācības tikai un vienīgi latviešu valodā – tā ir vakardiena, turklāt ne tikai universitātēm, bet arī skolām".
Eiropas tiesību speciāliste Jūlija Jerņova norādīja, ka Latvijas valodas likumdošana ir būtiska barjera Eiropas spēlētāju ienākšanai Latvijas izglītības tirgū. Tādējādi tiek ierobežota uzņēmējdarbības brīvība.
Amerikāņu profesors Uģis Gruntmanis "iepriekš izteicās par jebkuras valodas izmantošanu, kaut vai ķīniešu, taču tiesā nezināma iemesla dēļ novirzījās no līdzšinējās pārliecības. Neraugoties uz to, profesors atzina, ka zinātne nevar būt nacionāla, tātad plašam valodu lietojumam ir jābūt normai, nevis izņēmumam".
Beigu debates Satversmes tiesā ir nozīmētas 12. maijā, pēc tam tiesa ķersies klāt sprieduma paziņošanai.
Un – galvenā intriga. Šodien Satversmes tiesā notiks tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pārvēlēšanas. Pašlaik tiesas priekšsēdētāja ir tiesnese Ineta Ziemele un viņas vietniece ir Sanita Osipova. Jaunie kandidāti tiks izvirzīti no esošo Satversmes tiesas tiesnešu skaita, savukārt uzvarētājus noteiks slēgtā balsojumā.
Jaunā tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka vēlēšanas (neatkarīgi no balsojuma rezultātiem) faktiski "sašķeļ" lietas par "valsts valodu privātās augstskolās" izskatīšanu divās daļās. No vienas puses, to nevar uzskatīt par nejaušību. No otras puses, juristi pagaidām atturas no prognozēm, kā Satversmes tiesas vēlēšanas var ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.
