RĪGA, 25. aprīlis – Sputnik. Satversmes tiesa izskata 20 partijas "Saskaņa" deputātu sūdzību par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Par to, kādi faktori ļauj cerēt uz lietas pozitīvu iznākumu, Sputnik Latvija pastāstīja procesa dalībniece, juriste un tiesībsardze, Jūrmalas domes deputāte no partijas "Saskaņa" Elizabete Krivcova.
"Satversmes tiesā lieta iesniegta saskaņā ar pantiem "tiesības uz izglītību" un "īpašuma tiesības", šajā gadījumā – privāto augstskolu tiesības uz komercdarbību. Diemžēl tiesa nav saskatījusi pārkāpuma pazīmes atbilstoši pantam par mazākumtautību tiesībām. Tāpēc mēs pievērsām uzmanību, pirmkārt, akadēmiskajai brīvībai, tas ir, universitātes tiesībām izvēlēties ne tikais aturu, bet arī formu – materiālu pasniegšanas valodu, studiju valodu, pētījumu un publikāciju valodu. Otrs aspekts – tās ir īpašuma tiesības kā komercdarbības tiesības uz saņemtās licences pamata," paskaidroja Krivcova.
Viņa atklāja, ka tiesa ir saklausījusi prasītāju argumentus, sākusies diskusija.
"Tiesa uzskata, ka akadēmiskā brīvība nav konstitucionāla līmeņa vērtība. Mēs uzstājam, ka akadēmiskā brīvība ir mūsdienīgas Eiropas universitātes fundaments. Diskusija ir pietiekami interesanta, taču tās centrā nav valoda, tiek apspriesti vispārīgāki jautājumi. Tas dāvā zināmu cerību uz lietas pozitīvu iznākumu," atzīmēja Krivcova.
"Mums vēl priekšā ir vismaz divas sēdes, saņemsim ekspertu viedokļus un cīnīsimies tālāk par augstākās izglītības brīvību," apsolīja tiesībsardze.
Saeimas pieņemtie Augstskolu likuma grozījumi paredz augstākās izglītības pāreju privātajās augstskolās pie studijām vienīgi valsts valodā. Latvijas pilsoņiem nav tiesību saņemt augstāko izglītību valstī nekādā citā valodā, izņemot valsts valodu. Virknei programmu piešķirtas kvotas, kas paredz: līdz 20% kopējā mācību procesa var notikt Eiropas Savienības dalībvalstu valodās; studijas krievu valodā tiek aizliegtas.
Nakamā Satversmes tiesas sēde attālinātā režīmā notiks otrdien, 28.aprīlī.
