Kopš marta vidus darbu zaudējuši 18 miljoni amerikāņu. Ekonomisti konstatē: koronavīruss pielicis punktu labklājības desmitgadei darba tirgū. Maijā bez ienākumiem paliks vairāk nekā puse valsts darbspējīgo iedzīvotāju, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Kā 1933. gadā
Aprīļa vidū bezdarba pabalstus lūdza 4,4 miljoni amerikāņu, iepriekš – 5,2 miljoni, no 29. marta līdz 4. aprīlim – 6,6 miljoni. Kopš karantīnas izsludināšanas kopā – 18 miljoni.
Jau marta vidū, kad bezdarba pabalstu pieprasījums nedēļas laikā pieauga par 1000%, Bank of America brīdināja: otrajā ceturksnī ik dienas darbu zaudēs simtiem tūkstošu amerikāņu.
Vispirms koronavīruss sāpīgi skāra izklaides industriju, transportu, viesnīcu biznesu un mazumtirdzniecību, kā arī zemas kvalifikācijas darbiniekus. Un tas bija tikai sākums. "Pirmais atlaišanas vilnis skāra mazumtirdzniecību un viesnīcas karantīnas dēļ, taču tagad jau ir skaidrs, ka cietīs arī citas nozares," konstatēja ING ekonomists Džeimss Naitlijs. Līdz 11% pabalsta pieteikumu skaits sasniedza 11% visu darbspējīgo iedzīvotāju. Tas ir absolūts rekords.
Aplēses rādīja, ka aprīļa beigās ekonomika zaudēs 20 miljonus darba vietu, maijā – vēl 10 miljonus. Rezultātā bezdarbs sasniegs 1933. gada – Lielās depresijas līmeni.
Kadru atlases kompānijas "Glassdoor" vecākais ekonomists Daniels Čžao secināja: pilnībā iznīcināts viss, kas tika sasniegts desmit gadu laikā, kad bija radīti 22 miljoni darba vietu.
Trūkst naudas
Centienos mīkstināt pandēmijas triecienu 23. aprīlī ASV Kongress apstiprināja kārtējos atbalsta pasākumus mazajam biznesam un veselības aprūpes sistēmai 484 miljardu dolāru apmērā. Tas ir jau ceturtais šāda veida likumprojekts kopš krīzes sākuma.
Paredzēts papildu finansējums algu aizsardzībai un mazo uzņēmumu atbalsta fondam. Financial Times atzīmēja, ka sākotnēji šiem mērķiem atvēlētie 350 miljardi dolāru izsīkuši ļoti ātri.
Saskaņā ar "Morgan Stanley" aprīļa prognozi, otrajā ceturksnī ASV ekonomika sabruks par 38%. Uzņēmumi tiek slēgti visos štatos.
"Mūs gaida dziļāka lejupslīde un ilgstošāka atjaunošanās, nekā bija prognozēts iepriekš," uzsvēra "Morgan Stanley". "JP Morgan" gaida dziļāku kritumu – par 40%.
Koronavīruss nogalinājis visu lietišķo aktivitāti. Aprīlī ASV rūpniecības sektora iepirkumu menedžeru indekss (PMI), ko aprēķina "Markit", kritās līdz 27,4 – minimumam kopš 2009. gada marta.
Ņujorkas MUFG galvenais ekonomists Kriss Rupki norāda: "Būs vajadzīgs brīnums, lai šī recesija nepārvērstos par "Lielo depresiju 2". Ekonomika rok pati sev tik dziļu bedri, ka no tās izkļūt būs aizvien grūtāk."
Optimistiskais scenārijs stāsta, ka ceturtajā ceturksnī sāksies izaugsme, taču līdz gada beigām izdosies kompensēt tikai trešo daļu pavasarī ciesto zaudējumu. Tomēr lielākā daļa analītiķu nepiekrīt tādam optimismam: darba tirgus ir gandrīz paralizēts, un nav vērts gaidīt ātru tā atjaunošanos pēc karantīnas atcelšanas, tātad patērētāju izdevumi neatgriezīsies pie normas.
"Varētu domāt, ka līdz ar ierobežojumu atcelšanu krasi samazināsies bezdarbnieka pabalsta pieteikumu skaits, taču tā nav: bažas par Covid-19 saglabāsies. Patērētāji nemetīsies uz veikaliem un restorāniem. Tātad nodarbinātība nepieaugs," paskaidroja Džeimss Naitlijs, "ING" galvenais starptautiskais ekonomists Ņujorkā.
Tātad ātra ekonomikas atjaunošanās, ko paredz virkne oficiālo prognožu, ir maz ticama. Acīmredzot, saskaņā ar gada rezultātiem Savienotās Valstis saskarsies ar reālā IKP lejupslīdi par 5,5% - maksimālo kopš 1946. gada.
