RĪGA, 3. maijs — Sputnik. Par "vārīšanās punktu" deputātam Aldim Gobzemam kļuvis sods 30 eiro apmērā, kas viņam izrakstīts par apstāšanos pie veikala "Rimi". Savas pārdomas viņš atklāja portālā Pietiek.com. Rakstu pārpublicēja Press.lv.
Gobzems pastāstīja, ka atstājis automašīnu stāvvietā, nepiereģistrējot to automātā. Vienkārši aizmirsis – aizrunājies pa tālruni. Galu galā par 20 minūtēm Rimi samaksājis 30 eiro, sūdzas deputāts un skaidro, kāpēc nav "pats vainīgs".
Totāla kontrole
Latvijā ir pārāk daudz kontrolējošo iestāžu, uzskata Gobzems, turklāt biznesu, kā zināms, pārvalda valsts. Faktā, ka sodu par neapmaksātiem rēķiniem, arī par autostāvvietu, no "Rīgas Satiksme" pieprasa privāts uzņēmums "Conventus", noteikti, pēc Gobzema domām, iejaukta politika.
Pie tam, deputāts norāda, sods var būt it kā par 2013, 2014. vai 2017.gadu. Kurš pārbaudīs, vai pārkāpums bija? Ja nu sods ir samaksāts? Vai varbūt kļūdaini ievadīts automašīnas numurs, reģistrējot stāvvietu? Likums nepārprotami nav cilvēku pusē.
Te politiķim rodas nākamais jautājums. Vai fotoradari nav viena no valsts biznesa sfērām? Kāpēc tos groza uz visām pusēm? Tie taču paredzēti ātruma regulēšanai, nevis "šāvieniem mugurā", ir sašutis Gobzems.
Viņš uzsvēra, ka bieži vien vispār nav saskatāms sakars starp vietu, kur uzstādīts radars, un satiksmes drošību. Taču radari pilnībā ir valsts kontrolē.
Un kur paliek soda naudas, ko iekārtas sašāvušas? Tām vajadzētu nonākt ceļu budžetā un tā tālāk. Taču, Gobzems atzīmē, spriežot pēc visa, šie ienākumi kalpo tikai šauram "kontrolētāju" lokam.
Latvijā tādas "kontroles" ir papilnam, tādad – arī kontroles dienestu, pēc politiķa vārdiem – "represīvo dienestu".
Īpaši viņš izcēla Valsts ieņēmumu dienestu, kas par katru kļūdainu soli tevi nekavējoties sodīs. Ja neklausīsi, tūlīt nāks arī audits.
"Man, latvietim, bija kauns"
Politiķis atceras arī PVD. Viņš nenoliedz šīs pieminētās institūcijas darbības pozitīvos aspektus, taču aicina neaizmirst, ka dažkārt tā mēdz nežēlīgi sodīt "nelabos". Ir arī Valsts valodas centrs (valodas inkvizīcija), kas līdz ar PVD mēdz apciemot sabiedriskas ēdināšanas uzņēmumus un slēgt tos vai piespriest sodus.
Gobzems pastāstīja: "Reiz, pusdienojot paziņam piederošā armēņu restorānā, novēroju, kā ienāca Valsts valodas centra darbinieki un gribēja satikt īpašnieku. Īpašnieks – armēņu tautības cilvēks, kurš brīvi pārvalda 4 (ieskaitot latviešu) un sarunāties var 5(!) valodās, iznāca aprunāties. Par ko bija saruna? Par to, vai restorāna nosaukums atbilst valodas likumam, vai par to, kādā pakāpē īpašnieks pārvalda valsts valodu? Vai par to, ka restorāna mājas lapā nedarbojās latviešu valodas versija, vai tajā bija kļūdas? Ko vispār šie ļaudis meklēja privātā uzņēmumā?
Man, latvietim, bija kauns. Šis pats kungs man turpinājumā izteicās – vēl jau ir daudzi citi… kaudze cilvēku un institūciju, kuri pēc būtības nodarbojas ar reketu. Un, starp citu, tagad krīzē Valodas centra vadībai esot piemaksa. Par ko?"
Raksta noslēgumā politiķis apvailcājās, kā pēc visa tā Latvija var uzskatīt sevi par civilizētu Eiropas valsti? Vai nebūtu jādomā nevis par to, kā atņemt un sadalīt, bet gan visiem kopā sākt godīgi pelnīt?
Atgādināsim, ka iepriekš Saeimas opozīcija aicināja deputātus atteikties no reprezentācijas izdevumiem ārkārtas situācijā, kas saistīta ar Covid-10 izplatību. Gobzems bija viens no tiem politiķiem, kurš atbalstīja atteikšanos, jo laikā, kad Saeima strādā attālināti, nav objektīvu iemeslu saņemt piemaksu par "reprezentāciju".
Tomēr lielākā daļa deputātu nespēja atņemt sev tādu piemaksu pie algas 1000 eiro apmērā un noraidīja ierosinajumu atteikties no tās pat uz laiku.