RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Lietuva sagaida, ka Baltijas valstis izstrādās vienotu pozīciju attiecībā uz Baltkrievijas AES un drīzumā parakstīs vienošanos par to, ka neielaidīs reģionā baltkrievu enerģiju līdz 2026. gadam, kad to tīkli tiks sinhronizēti ar Eiropas tīkliem. "Saskaņots dokuments var kļūt par lielisku Baltijas valstu vienotības piemēru, ja tas tiks parakstīts jau tuvākajā laikā," citē Lietuvas enerģētikas ministra Žigimanta Vaičūna vārdus Sputnik Lietuva.
Vienotību kabatā neieliksi un glāzē neieliesi, savukārt nedaudz kilovatu ir labāk, nekā daudz vienotības, ironiski atzīmēja kodolenerģētikas eksperts, Zinātnes pētījumu un pilsoņu iniciatīvu attīstība fonda "Osnovaņije" prezidents Aleksejs Anpilogovs.
Viņš uzsvēra, ka Baltijā ir vērojama "visparadoksālākā" situācija: enerģijas deficīta fonā visas Baltijas valstis konsekventi atsakās no lētiem enerģijas avotiem.
"Viņu pašmāju elektroenerģētika lāgā neattīstās – pietiek atcerēties, ka Lietuva slēdza savu atomelektrostaciju, bet Igaunija, dzenoties pakaļ "zaļajiem" fantomiem, vēlas atteikties no degslānekļu sadedzināšanas. Un tā kā pašmāju ražošana atrodas stagnācijā, attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģiju tiek pieņemti politiski lēmumi, to nākas pirkt maksimāli dārgi Zviedrijā un Somijā," konstatēja Anpilogovs.
Tā ir piespiedu maksa par trīs Baltijas valstu mītisko vienotību, paskaidroja eksperts.
"Amizanti, ka gan Zviedrijā, gan Somijā ievērojamu daļu enerģijas ražo atomelektrostacijas, turklāt Somijā vēl arī padomju iepriekšējās paaudzes energobloki. Vēl viens Baltijas valstu piegāžu avots ir Polija, kur līdz pat 80% elektroenerģijas tiek ražots ogļu stacijās, turklāt ar vislielāko piesārņošanas rādītāju – akmens ogļu stacijās. Tādēļ visi šie politiskie maģijas vārdi saistībā ar atteikšanos no kodolenerģētikas un pāreju pie "zaļas" enerģijas nav nekas vairāk, kā košļene iekšējam patēriņam," uzsvēra Anpilogovs.
Pēc viņa sacītā, realitāte noliek visu savās vietās.
"Faktiski atsakoties no pašmāju enerģētikas, Baltija par trīskāršu cenu pērk vai nu "kodola" elektroenerģiju Skandināvijā, vai arī "ogļu" elektroenerģiju Polijā, neaizmirstot pārdot savai tautai nedaudz vienotības. Lūk, šāda ejoša prece rūpniecības un ekonomikas sabrukuma fonā," atzīmēja Anpilogovs.
Strīdi ap BelAES
Atgādināsim, ka Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta pēc Krievijas projekta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES otro energobloku plānots ievest ekspluatācijā 2021. gadā. Tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.
Lietuva ir ārkārtīgi neapmierināta ar vietas izvēli atomelektrostacijas būvdarbiem. Jau kopš projekta pirmsākumiem Viļņa apsūdz Minsku par nedrošu objektu un norāda, ka stacija apdraudot Lietuvu. Tāpat republikas valdība iebilst pret enerģijas eksportu no BelAES – ziemā Seims pieņēma īpašu likumu, saskaņā ar kuru elektrība no stacijas nevar nonākt Lietuvas tirgū.
Minska noliedz visas apsūdzības un atzīmē, ka tās ir politizētas – valsts uzver, ka stacijas būvdarbos ievērotas visas drošības normas un par to liecina arī starptautisko organizāciju atskaites.
