Donalds Tramps devis pavēli likvidēt Irānas armijas kuterus, ja tie bīstami pietuvosies amerikāņu kuģiem Persijas līcī. Teherāna atbildēja: piedraudēja izvērst jaunās jūras bāzes raķetes un ar "Dieva žēlastību" palaida savu pirmo mākslīgo pavadoni. Kāpēc abas valstis pandēmijas periodā saasina spriedzi, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
Bīstama pietuvošanās
Aprīļa sākumā Irānas jūras kara kuģi vairākkārt pietuvojās ASV Jūras spēku kuģiem un uz prasībām attālināties reaģēja ar aizkavēšanos. Dažas nedēļas vēlāk Islāma revolūcijas sargu korpusa (IRSK, Irānas bruņoto spēku elite) kuteris vairāk nekā stundu nekaunīgi manevrēja netālu no zvaigžņoti svītrainā karoga rotātā eskadras kuģa borta.
"Es pavēlēju mūsu jūrniekiem šaut un iznīcināt jebkādus Irānas kara kuterus, ja tie turpinās provokācijas," Donalds Tramps paziņoja savā lapā Twitter.
Savukārt Irānas valdība ir pārliecināta: amerikāņu spēki Persijas līcī uzturas nelegāli un pārkāpj jūras tiesību normas. "Tagad viņi ir saņēmuši mūsu stingro atbildi," informēja kontradmirālis Alireza Tansgiri.
Irāna ir kļuvusi par kosmosa valsti
Ar strīdiem nekas nav beidzies. IRSK vadība brīdināja, ka var izvērst pret ASV aviācijas bāzes kuģiem Persijas un Omānas līčos jūras bāzes raķetes ar palielinātu darbības rādiusu.
"Agrāk to darbības rādiuss nepārsniedza 45 kilometrus, bet šodien mums ir "virsma-virsma" klases raķetes, kas spēj pārvarēt līdz 700 kilometrus," piebilda Tansgiri.
Tomēr galvenā sensācija: orbītā nonācis pirmais Irānas mākslīgais pavadonis "Nur". "Ar Dieva žēlastību Irāna kļuvusi par kosmisku valsti. Aparāts izstrādāts bez ārvalstu palīdzības un neskatoties uz ASV sankcijām," pēc sekmīgā starta informēja IRSK komandieris Hoseins Salami.
Agrākie mēģinājumi bija nesekmīgi, taču ASV tik un tā apsūdzēja Irānas valdību par ANO Drošības padomes 2231.rezolūcijas pārkāpumu – tā aizliedz Islāma Republikai palaist raķetes.
Teherāna nepadodas
ASV un Irānas attiecību tālāko saasināšanos var izskaidrot ar to, ka Covid-19 epidēmijai pievērstā uzmanība pakāpeniski vājinās un atgriežas tradicionālā politika, atzīmēja Kataras universitātes Persijas līča valstu pētījumu centra docents, Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Nikolajs Kožanovs.
"Vašingtonas spiediens pret Teherānu nemazinājās arī stingrās karantīnas periodā abās valstīs. tagad, kad Irānas valdība pakāpeniski mīkstina ierobežojumus, lai aktivizētu grūtībās nonākušo ekonomiku, amerikāņi cenšas izmantot situāciju un palielina spriedzi. Agrāk Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja stagnāciju Irānas ekonomikā 2020. gadā, bet pēc pandēmijas gaida IKP lejupslīdi par 6%. Šajā fonā ASV sūta signālu par to, ka konfrontācija nav aizmirsta," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja eksperts.
Kožanovs atgādināja, ka Irānas vadības acīs drošība vienmēr bijusi svarīgāka nekā sociālo ekonomiskās problēmas. Teherānas informāciju par militārā satelīta palaišanu orbītā un jūras bāzes raķešu izstrādi eksperts novērtēja kā spēka demonstrāciju ārpasaulei. Ziņa atstājusi iespaidu arī iekšējās auditorijas acīs.
"Irāna rāda, ka nepadodas. Tas novērš iedzīvotāju uzmanību no ikdienas problēmām. Visas grūtības ekonomikā valdība pamato ar sankcijām un koronavīrusu. Tā noliedz savas kļūdas. Pagaidām sabiedrība stoiski panes grūtības, taču nav zināms, ko apspriež irāņi savās virtuvēs. Nav izslēgts, ka veidojas jauns protestu potenciāls," sprieda Kožanovs.
Ilgtermiņa perspektīvā ASV un Irānas konfrontācija nesola neko labu reģionam.
"Psiholoģiskais spiediens pastiprinās. Viena no pusēm var zaudēt pacietību, kā tas notika pērn un beidzās ar IRSK komandiera Kasema Suleimani slepkavību janvārī. Tāpēc gan amerikāņu, gan irāņu soļi liek satraukties," konstatēja Kožanovs.
Laiks nenāk par labu ASV
PIR centra konsultants Andrejs Baklickis apšaubīja, vai Trampa pavēle apšaudīt Irānas kuģus tiks izpildīta. "Baltā nama vadītāja ziņas sociālajos tīklos ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju. Uz žurnālistu jautājumu par to, kas mainīsies pēc Trampa pavēles, amerikāņu militārpersonas ilgi stostījās, taču galu galā atbildēja, ka pagaidām nemainīsies nekas," eksperts atgādināja.
Baklickis uzskata: ja irāņu kuteri patiešām apdraudētu ASV Jūras spēkus, tie būtu vienkārši nogremdēti.
"Amerikāņi nevēlas iesaistīties kaut kādās avantūrās. Viņiem tāpat jau neklājas viegli. Aviācijas bāzes kuģa "Theodore Roosevelt" ekipāža inficējusies ar koronacītusu. Persijas līcī pašlaik ir aviāijas bāzes kreiseris, taču nepieciešama klātbūtne arī citos virzienos. Prioritārs ir spiediens pret Ķīnu. Tāpēc ASV flote nevēlas pārvietot papildu spēkus pie Irānas krastiem," uzskata politologs.
Pēc viņa domām, arī Irānas valdība nevēlas karot. Visiem ir svarīgi parādīt, ka cīņa turpinās, tomēr pie tam būtu labi izvairīties no finansiāliem zaudējumiem.
"Konfrontācijā ar Irānu laiks nenāk par labu ASV. Vašingtona ieviesa sankcijas, apšaudīja Irānas kuģus, pat izšķīrās par Suleimani slepkavību. Tomēr Teherāna joprojām palaiž raķetes, neliek mieru amerikāņiem Persijas līcī un pat nedomā atteikties no provokatīviem soļiem. Vēl vairāk, oktobrī – mēnesi pirms prezidenta vēlēšanām ASV – ANO Drošības padomei ir jāatceļ pret Irānu ieviestais bruņojuma importa embargo," atgādināja Baklickis.
Trampa pirmais prezidentūras termiņš tuvojas beigām, un viens no galvenajiem uzdevumiem ārpolitikā – sodīt Irānu – joprojām nav izpildīts, secināja politologs.
