RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Saeimas Budžeta un finanšu komisija iesniegusi parlamentam likumprojektu paketi, kuri paredz parādsaistību atlaišanu, kuras parādījās laikā no 2009. gada krīzes, 13 tūkstošiem cilvēku, vēsta Latvijas Radio 4 Ziņu dienests.
Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem, patlaban Latvijas iedzīvotāju summārais parāds hipotekārajos kredītos, kas netika atgriezti vēl pirms 10 gadiem, sastāda aptuveni 700 miljonus eiro.
"Likumprojekts šobrīd ir pieņemts pirmajā lasījumā. Komisijā nepiekrita šī likumprojekta steidzīgumam – arī es. Pagājuši gandrīz desmit gadi, un šobrīd virzīt steidzamā kārtā arī būtu nedaudz dīvaini.
Būs vēl divi lasījumi. Es domāju, runa ir par to, ka tas varētu tikt pieņemts aptuveni pēc diviem mēnešiem.
Kopumā iniciatīvu var nosaukt šādi: tie, kas nevar samaksāt vai ir tik ļoti viltīgi, ka nemaksā, beigu beigās nesamaksās. Runa ir par aptuveni 8 tūkstošiem kredītņēmēju un 5 tūkstošiem cilvēku, kuri bija šo kredītu galvotāji. Tie ir cilvēki, kuri jau ir izgājuši "visus lokus": gan ķīlas atņemšanu, gan ķīlas pārdošanu, gan mēģinājumus šo naudu kaut kādā veidā "izsist" no viņiem, gan vienoties pa labam. Pēc visiem šiem gadiem ir skaidrs, ka, vismaz, bankām piedzīt parādus no šiem cilvēkiem nav izdevies," pastāstīja komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa").
Jānis Āboliņš, Kredītņēmēju asociācijas vadītājs, norādīja, ka "aiz likumprojekta borta" riskē palikt tie parādnieki, kuri jau ir uzsākuši maksātnespējas procesu.
Par "hipotekārā burbuļa" laiku kredītiem Latvijā atcerējās šī gada janvārī, kad ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro piedāvāja izskatīt jautājumu par to, vai var noslēgt mierizlīguma vienošanos ar "Parex banka" bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki.
Kredītņēmēju asociācija atbildes kārtā paziņoja, ka valstij jāpiedod bezcerīgie parādi ne tikai bijušajiem "Parex banka" īpašniekiem, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šo piedāvājumu atbalstīja arī Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks. Viņš uzskata, ka no tā valsts tikai un vienīgi iegūs, jo tas ļautu atgriezt ekonomiskajā apgrozījumā vairāk nekā 10 tūkstošus cilvēku, daļa no kuriem pārgāja ēnu ekonomikā vai arī emigrēja.
Problēma, kā saka bankās, ir klientos, kuri vispār nav gatavi kontaktēt: ja cilvēku nav iespējams atrast, tad viņa parādu nevar norakstīt. Un no šīm te izmaiņām bankas sagaida iespēju to darīt vienpusējā kārtībā.
