RĪGA, 17. aprīlis - Sputnik. Lietuvas Aizsardzības ministrija savā ikgadējā atskaitē par nacionālās kiberdrošības stāvokli no jauna bez jebkādiem pierādījumiem apsūdz Krievijas medijus par "dezinformāciju", vēsta Sputnik Lietuva.
Lietuvas Aizsardzības ministrijas atskaites autori apgalvo – galvenais dezinformācijas avots valstī esot Krievijas kontrolētie mediji. Pie tam AM nav nosaukusi ne konkrētus medijus, ne konkrētas publikācijas, kurās, pēc viņu domām, pieļauta dezinformācija.
Tāpat atskaitē norādīts, ka Lietuvā esot pieaudzis sarežģītu kiberuzbrukumu skaits – tie kļuvuši spēcīgāki gan no tehnoloģisko risinājumu, gan satura viedokļa.
"Tika izveidots Lietuvas kā naidīgas un neuzticamas valsts tēls. Nav izdevies izvairīties no karu un starpnacionālo naidu kurinoša satura, izmantoti nepārskatāmi satura izveides elementi un krāpšanās elementi: falsificēti fakti, tīši izkropļi publisku personu paziņojumi, komentāri vai preses relīzes, ar videomontāžas palīdzību radīti vizuālie materiāli, aizsedzoties ar citu personu vai iestāžu vārdu," apgalvots atskaitē.
Tāpat dokumenta autori apgalvo, ka negatīvās informācijas plūsma pielāgota nozīmīgiem notikumiem valsts ārpolitikā un iekšienē, ko "Lietuvai nedraudzīgi informācijas avoti" centās "izmantot valsts negatīvā imidža izveidei Rietumos" un veicināja savstarpēju nesaskaņu sabiedrībā. Piemēram, atskaites autori saskatījuši "dezinformācijas pastiprināšanos" laikā, kad tika pasludināts spriedums "13.janvāra lietā", Lietuvas 15.gadu dalības NATO svētkos, kā arī diskusijās par Otrā pasaules kara notikumiem. AM apgalvo, ka "nedraudzīgi mediji" esot gribējuši izveidot Lietuvai starptautiskajā arēnā "ksenofobas, diskriminējošas un antisemītiskas valsts" imidžu.
"Lai paplašinātu kaitīgās informācijas pieejamību, ieinteresētās puses nelikumīgi uzlauza tīmekļa vietnes, izmantojot citu personu vai iestāžu datus, un, gluži pretēji, izmantoja provokatīvu saturu, kas piespieda tīmekļa lietotājus atvērt noteiktus dokumentus vai lapas, tika maskētas kibernētiskas darbības, kuru mērķis bija kaitēt mērķa lietotājiem ar centieniem kontrolēt viņu iekārtas vai uzstādīt tajās kaitīgu programmatūru," klāsta pārskata autori.
Iepriekš Lietuvas Valsts drošības departaments savā ikgadējā atskaitē sadarbībā ar AM Operatīvo dienestu otro departamentu, kā jau ieraduši, nosauca Krieviju par "lielākajiem draudiem Lietuvas drošībai un ārpolitikai".
Pēdējos gados Krievijas mediju stāvoklis Rietumos kļūst aizvien sarežģītāks. 2016.gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pausta nepieciešamība pretoties Krievijas medijiem, pie tam par galvenajiem draudiem tiek uzskatīti Sputnik un RT. Virkne rietumvalstu politiķu, ieskaitot ASV senatorus un kongresmeņus, kā arī Francijas prezidentu, apsūdzēja Sputnik un RT par iejaukšanos vēlēšanās ASV un Francijā, taču neminēja nekādus pierādījumus. Krievijas politiķi uzskata šādus izteikumus par nepamatotiem.
Baltijas valstu valdības jau vairākārt likušas šķēršļus Krievijas mediju darbā. Krievijas ĀM norāda, ka saskatāmas šo valstu koordinētas rīcības pazīmes. Mediju apspiešana Baltijas valstīs uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā vērti demagoģiskie apliecinājumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem, uzsvēra Krievijas ĀM.
