OPEC+ valstis, ieraugot, pie kādām nepatīkamām sekām var novest viņu nepiekrišana, tomēr nonāca pie kopsaucēja, atzīmē radio Sputnik autore Marija Baļabina. Ne uzreiz un ne tik vienkārši, bet tomēr spēja.
Sākumā bija ideja iesaistīt darījumā ASV un citus lielos spēlētājus, kuri neietilpst aliansē. Neizdevās. Turklāt apjukusi bija Meksika, kura, kā tika ziņots, dusmās pameta pārrunas (tās notika videokonferences formātā, tādēļ, iespējams, tas nozīmēja vienkārši nospiest atslēgšanās pogu).
Neskatoties uz to, arī Meksika tagad piekrīt. Tiesa, ne gluži tam un ne gluži tajos apjomos, tai tika pieņemti īpaši nosacījumi, taču šobrīd nav laiks priekš tauciņiem – jāglābj pasaules ekonomika, kurai jau tā klājas grūti pandēmijas apstākļos.
Beigās OPEC+ valstis vienojās samazināt ieguvi līdz 2018. gada līmenim. Visām valstīm šis samazinājums, protams, būs atšķirīgs, lielākā daļa gulstas uz Krievijas un Saūda Arābijas pleciem.
Tas palīdzēs noturēt cenas kaut vai šī brīža līmenī, savukārt perspektīvā var cerēt arī uz to kāpumu. Kremlī kopumā ir apmierināti ar darījumu – tas palīdzēs neieslīkt haosā un uzturēt cenas attiecīgā stabilitātē. Turklāt Azerbaidžānas Enerģētikas ministrijā cer, ka OPEC+ valstu cēlais piemērs motivēs arī citus tirgus dalībniekus samazināt ieguvi.
Iespējams, tā arī notiks, turklāt pēc absolūti dabiskiem iemesliem. Pieprasījums turpina kristies, savukārt daudzas krātuves, kā saka eksperti, jau ir aizpildītas. Te jau iznāk tā – gribi vai nē, bet nāksies samazināt. Šobrīd pasaulei vairs nevajag tik daudz naftas. Grēta Tūnbegra laikam ir ļoti apmierināta – lidmašīnas nelido, neviens neiegūst naftu un bērni neiet uz skolu.
