RĪGA, 23. marts — Sputnik. Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis asi kritizēja "kolektīvās imunitātes" teoriju koronavīrusa kontekstā sarunā ar Nekā Personīga.
Iepriekš Lielbritānijā bija populāra sekojoša koronavīrusa apkarošanas stratēģija: senioriem, diabētiķiem, astmatiķiem un cilvēkiem, kuri cieš no sirds slimībām, bija ieteikts pašizolēties. Valdīja uzskats: jo lielāks skaits iedzīvotāju ārpus riska grupas izslimos koronavīrusu vieglā formā, jo ātrāk sabiedrība izstrādās kolektīvo imunitāti.
Dumpis uzskata, ka teorija, saskaņā ar kuru 70% vai 50% iedzīvotāju pārslimos un pēc tam viss būs kārtībā, ir maz ticama.
"Es neticu, ka mēs jebkad varētu pieņemt ideju, ka nomirs 10 000 cilvēku dažos mēnešos, lai mēs iegūtu kaut kādu tur dabisko pūļa imunitāti. Šāda metode, es nekad neesmu viņu izpratis. Es domāju, ka tā ir ne tikai ciniska, bet arī nepārdomāta, jo nav arī skaidrs, cik tā imunitāte būs ilga, un vai viņa vispār būs, jo tā nav darīšana, piemēram, ar gripu, slimību, ko mēs pazīstam," saka eksperts.
Epidemiologs vērtē, ka tādā gadījumā izraisīto nāves gadījumu skaits būtu pielīdzināms vidējas Latvijas pilsētas iedzīvotāju skaitam.
"Vienkāršs aprēķins, – 50% cilvēku saslimst, 1% no viņiem nomirst. Tas 10 000 cilvēku dažu mēnešu laikā, tā nu tas galīgi nav scenārijs, uz ko mēs varētu būt gatavi," viņš norādīja.
Eksperts ir pārliecināts, ka labākais ceļš ir pasargār cilvēkus no riska grupas.
"Tas būs milzīgs izaicinājums, kādā veidā šo riska grupu aizsargāt. Bet es domāju, ka tā mums būs jādara, jo mēs nevaram atļauties kaut kādus eksperimentus ar Latvijas tautu. Pat vairāk, ja galīgi, tad es teiktu, 20 000 cilvēku nāve. Ja ir slikta veselības aprūpe, nepieejama, tad ir 2% mirstība un pat augstāka," Latvijai sliktāko scenāriju ieskicēja mediķis.
Lielbritānija atteicās no mēģinājumiem veidot valstī kolektīvo imunitāti, kad Londonas Karaliskās koledžas līdzstrādnieki pierādīja: šādas stratēģijas rezultātā uz valsts veselības aprūpes sistēmu gulsies slodze, kas astoņkārt pārsniegs maksimālo.
Patlaban pasaulē izplatītākā stratēģija ir mēģinājumi mazināt maksimumu: ar stingriem karantīnas pasākumiem un iedzīvotāju pašizolāciju panākt, lai slimības izplatība palēninātos un mazinātos veselības aprūpes sistēmas slodze – tas palīdzēs uzlabot izdzīvošanas statistiku smagos slimības gadījumos.
