RĪGA, 17. marts - Sputnik. Pirmdien, 16. martā diskusijā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa" tika publiskots pārskats "Nacistisko noziegumu līdzdalībnieki. 96 vēl dzīvie SS Latviešu leģiona veterāni".
Tas ir vērā ņemams notikums, jo 16. martā saskaņā ar tradīciju Latvijā bija iecerēts latviešu leģionāru gājiens. Pasākums nenotika. Ne jau tāpēc, ka Latvijas valdība saņēma Eiropas Parlamenta deputātu vēstuli ar aicinājumu izbeigt nacisma glorifikāciju, bet gan tāpēc, ka valstī ieviests ārkārtas stāvoklis koronavīrusa dēļ.
Diskusijā piedalījās fonda "Vēsturiskā atmiņā" direktors Aleksandrs Djukovs, Ebreju kultūras, tradīciju, izglītības un zinātnes atbalsta un attīstības fonda valdes priekšsēdētājs Mihails Černovs, "Krievijas un Austrumeiropas vēsturisko pētījumu žurnāla" galvenais redaktors Vladimirs Simindejs.
Djukovs pastāstīja, ka Latvijā dzīvojošie leģionāri, domājams, padomju gados tiesāti, taču konferences dalībnieki pievērsa uzmanību tam, ka četriem leģionāriem piešķirts valsts augstākais apbalvojums – Triju zvaigžņu ordenis.
Taču vēl sliktāk ir tas, ka ārpus Latvijas – ASV, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānijā, Brazīlijā, Argentīnā – dzīvojošie nacistu līdzskrējēji par saviem noziegumiem nav atbildējuši.
Tātad pārskata galvenais mērķis bija sniegt šo informāciju Krievijas Izmeklēšanas komitejai. Spīkeri uzsvēra, ka Krievijas izmeklēšanas iestādes noteikti pacentīsies noskaidrot, cik daudzi asiņaini noziegumi līdz šim palikuši bez nosaukuma.
Publicēsim SS Latviešu leģiona kareivju sarakstu, kuru vārdus izdevies noskaidrot. Simindejs norādīja, ka Latvijas valdībai tie visi ir zināmi. Taču savus slepenos arhīvus neatkarīgā Latvija slēpj no visas pasaules un nerāda nevienam.
Dailis Āva (Latvija), Gunārs Aišpurs (Lielbritānija), Pēteris Auziņš (Latvija), Jānis Bāliņš (ASV), Gatis Baļickis (Brazīlija), Mārtiņš Balodis (Latvija), Ernests Balodis (Latvija), Tālivaldis Banis (Latvija), Bruno Baumanis (ASV), Viktors Bendrups (Austrālija), Ilgvars Bergmanis (Austrālija), Aivars Bērziņš (ASV), Laimonis Bērziņš (Latvija), Hugo Bērziņš (Latvija), Jurģis Bērziņš (Brazīlija), Jānis Bērziņš (ASV), Jānis Bērziņš (ASV), Arturs Berķis (Austrālija), Jānis Bilinskis (Kanāda), Jānis Biršteins (Austrālija), Imants Bitners (ASV), Jānis Blumbergs (Austrālija), Valdis Briedis (Kanāda), Aivars Brikmanis (ASV), Tālis Burkevics (Austrālija), Edgars Valdmanis (ASV), Jānis Vasks (ASV), Edgars Vēveris (Latvija), Daumants Vilks (ASV), Arturs Gaiķis (ASV), Alfrēds Gailis (Latvija), Arvīds Gedušs (Latvija), Žanis Getners (Kanāda), Andrejs Grava (ASV), Arturs Grava (ASV), Gunārs Graudmanis (Latvija), Kārlis Gulbergs (Austrālija), Kārlis Gulbis (Kanāda), Vilis Dāboliņš (Kanāda), Uldis Daugaviņš (ASV), Andrejs Dumpis (Kanāda), Arnolds Dumpis (Lielbritānija), Zigfrīds Zadvinskis (ASV), Viesturs Zariņš (Kanāda), Viesturs Kalniņš (ASV), Vilis Kalniņš (ASV), Arturs Kārkliņš (Austrālija), Viesturs Kleinbergs (Latvija), Pēteris Kļaviņš (Austrālija), Aleksandrs Kristovskis (Latvija), Uldis Kronītis (ASV), Antons Kurmiņš (Latvija), Bruno Krūmiņš (Austrālija), Brions Kubels (Kanāda), Imants Lapiņš (Kanāda), Egits Laufers (Kanāda), Visvaldis Lācis (bijušais Saeimas deputāts), Aivars Līdums (Austrālija), Zigurds Lieljuris (ASV), Guntis Liepiņš (Kanāda), Viesturs Mazalevskis (Austrālija), Žanis Mediķis (Austrālija), Kārlis Millers (Kanāda), Visvaldis Nagobads (ASV), Laimonds Ozols (Kanāda), Jānis Pārups (Argentīna), Jānis Pone (ASV), Vilis Puļčs (Brazīlija), Bruno Puriņš (ASV), Aivis Riņķis (Austrālija), Herberts Robežnieks (ASV), Rihards Rudzītis (Latvija), Harijs Saukants (ASV), Mareks Skrastiņš (Austrālija), Edgars Skreija (Latvija), Imants Skrīveris (Austrālija), Edmunds Smalkais (Austrālija), Jānis Smuidriņš (ASV), Jānis Spīčs (ASV), Valfrīds Spuntelis (ASV), Jānis Stokes (ASV), Elmārs Sūniņš (ASV), Arvīds Titovs (Latvija), Undulis Rolemāns (Latvija), Kazimirs Upenieks (ASV), Harijs Freimanis (Latvija), Oļģerts Cakars (ASV), Laimonis Ceriņš (Lielbritānija), Delvers Cīrulis (Austrālija), Uldis Škapars (Argentīna), Gunārs Šūbiņš (ASV), Laimonis Ezergailis (Latvija), Maris Eņģelis (Lielbritānija), Ernests Jurševskis (Kanāda), Hermanis Jākobsons (Kanāda).
Djukovs uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām atbalsta leģionārus – reglaments, kas paredz valsts palīdzību un atbalstu šiem cilvēkiem, nav atcelts. Vēl vairāk, nacistiskā organizācija "Daugavas vanagi" ir izpletusi spārnus pa visu pasauli, un tās locekļi var saņemt atbalstu jebkurā valstī.
Tāpēc, uzskata Djukovs, pasaule vēl ne vienu reizi vien ieraudzīs SS leģionāru gājienu 16. martā, taču publicētā informācija var palīdzēt atvērt acis šo cilvēku piekritējiem. Pateicoties tamlīdzīgiem pārskatiem, vajadzētu pamazām kristies cilvēku skaitam, kuri nav vienaldzīgi pret latviešu leģionāru ideju. Pienāks brīdis, kad 16. martā Rīgas ielās gājiens vairs nenotiks.