RĪGA, 17. marts – Sputnik. Atklāti sakot, nekādu Ameriku viņš nav atklājis, taču vismaz sarukusi politiskā sīrupa straume, kas pēdējā laikā burtiski aizpildīja visu Baltijas valsts informatīvo telpu. Īpaši saldi par Igaunijas neticamajiem panākumiem dzied valsts premjerministrs Jiri Ratass. Ik reizi, kāpjot kāda kongresa vai sapulces tribīnēs, viņš ar platu smaidu klāsta, cik labi dzīvo viņa aizbildnībai uzticētā valsts, portālā Sputnik Lietuva raksta radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.
Taču situācija ir pavisam citāda, turklāt ekonomikas kritums valstī sācies jau pirms laba laika. Par katalizatoru kļuva notikumi 2007. gadā – "Bronzas kareivja" – karavīriem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa barbariskā pārcelšana no Tallinas centra. To pavadīja masveida protesti, tikpat masveidīgi aresti un pieminekļa aizstāvju vajāšana. Rezultātā tika sabojātas attiecības ar Krieviju, kas savukārt noveda pie Krievijas preču tranzīta likvidācijas caur Igaunijas teritoriju un simtiem miljonu eiro zaudēšanas ik gadus.
Vēl viena ekonomiska kļūda bija kurss uz savas elektroenerģētikas likvidāciju, kas bija balstīta uz degslānekļa. Šis elektrības ražošanas paņēmiens tagad nosaukts par ekoloģiski kaitīgu, tāpēc valdība pakāpeniski likvidē gan slānekļa ieguves uzņēmumus, gan slānekļa elektrostacijas. Darbu zaudē simtiem kvalificētu speciālistu, kuri labākas dzīves meklējumos pamet valsti.
Savukārt "zaļajiem" tik mīļo vēja enerģētiku valdības ierēdņi neļauj attīstīt, jo vēja ģeneratori rada traucēkļus elektroniskās izlūkošanas staciju darbam, kas nodarbojas ar Krievijas teritorijas noklausīšanos. Galu galā valsts būs spiesta pirkt elektrību ārzemēs un zaudēs nodokļu ieņēmumus simtiem miljonu eiro apmērā, ko tai agrāk maksāja igauņu enerģētiķi.
Vēl jāpiemin tas, ka līdz paranojai nonākusī cīņa ar naudas atmazgāšanu novedusi tiktāl, ka bankas valsts teritorijā atsakās atvērt norēķinu kontus nerezidentiem, it īpaši, ja viņi nāk no Krievijas. Arī tie ir simtiem miljonu eiro nodokļos, neatvērti uzņēmumi un neradītas darba vietas. Īsta "rozīnīte" ir vēlme vēl vairāk palielināt valsts militāros izdevumus. Spēles ar zaldātiņiem, protams, nozīmē arī politiskos zaudējumus, kas vēl vairāk saasina sarežģītās attiecības ar Krieviju. Taču vai tas vispār kādu interesē?
Pie tam Igaunija vairs nesaņems bagātīgas dotācijas no ES budžeta, pie kurām politiķi jau pieraduši. Tagad viņu zelta laiki ir beigušies. Arī tas nozīmē simtiem miljonu eiro, kas zaudēti uz visiem laikiem. Par to visu nevajag vainot ārējos apstākļus un sabrukumu pasaules ekonomikā. Sabrukums jau sen mīt valsts politiskās elites prātos. Kamēr viņi nesapratīs, ka galva domāta ne tikai cepures nēsāšanai, ka ar to vēl vajag arī domāt, nekas valstī nemainīsies. Tātad Igaunijā patiešām gaidāmi grūti laiki. Nav tikai redzamas labas politiskās galvas, kas prastu atrast izeju no pašreizējā stāvokļa.
