RĪGA, 14. marts – Sputnik. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli koronavīrusa dēļ, no 13. marta līdz 14. aprīlim ir aizliegti visi pasākumi, kur vienlaikus varētu pulcēties vairāk nekā 200 cilvēku.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka Latvijas iedzīvotāji palaidīs garām daudzus kultūras pasākumus.
Tostarp piektdien, 13. martā, bija ieplānota Baltijas starptautiskā baleta festivāla atklāšana. Pasākumam bija jānotiek Rīgas Centrālajā stacijā. Protams, tas nenotika.
Nenotiks arī baleta zvaigžņu noslēguma koncerts Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Un arī citos valsts teātros visas izrādes ir atceltas.
Piemēram, Jaunajā Rīgas teātrī 13. martā bija jānotiek Alvja Hermaņa jaunās izrādes "Vīrieši un sievietes" pirmizrādei. Skaidrs, ka pirmizrāde nenotika.
Maestro Raimonds Pauls, kā aktīvs kultūras darbinieks, daudz ko plānoja gaidāmajā mēnesī, taču tagad arī viņam nāksies sēdēt bez darba. Painteresēties, kā maestro attiecas pret notiekošo un ar ko nodarbosies piespiedu atvaļinājumā, nolēma portāl "Čajka". Žurnālisti piezvanīja komponistam un uzdeva viņam dažus jautājumus saistībā ar karantīnu.
Pauls atzinās, ka, neskatoties uz koronavīrusa izplatību, darbā viņš tomēr "parādīsies". Šādi viņš komentēja situāciju par to, ka, saskaņā ar Latvijas Radio paziņojumu, 40% darbinieku tagad strādās attālināti. Maestro atzīmēja, ka viņš dzīvo ne vairāk kā piecu minūšu gājienā no sava darba – Latvijas Radio ēkā Doma laukumā. Tādēļ, acīmredzot, šis "pārgājiens" viņam nešķiet bīstams.
Turklāt darbā Paulam ir atsevišķs kabinets ar sendienu klavierēm un sava studija, kur stāv jaunās Steinway klavieres, kuras maestro saņēma kā dāvanu.
Brīdī, kad Paulam zvanīja žurnālisti, viņš vēl nezināja, ka izrāde ar viņa piedalīšanos Rīgas Krievu teātrī ir atcelta. Taču maestro bija domas, ka tā arī notiks, un norādīja, ka, iespējams, izrādi pārcels uz aprīli. Pauls pastāstīja, ka tai bija jābūt pēdējai izrādei ar viņa piedalīšanos Rīgas Krievu teātrī.
Bet Pauls negrasās sēdēt bez darba, ja visus viņa koncertus atcels. Viņa plānos ir nedaudz atpūsties un pat uzrakstīt kaut ko jaunu, taču tikai ne simfoniju.
"Varbūt, kaut ko jaunu uzrakstīšu. Saki, simfoniju laiks rakstīt? Nu nē, es neprotu to darīt. Bet jūs, žurnālisti, noteikti uzrakstiet kaut ko labu, nevis tikai biedējiet tautu. Atvadas, visiem veselību, turamies!" novēlēja maestro.
