RĪGA, 14. marts – Sputnik. Pēc sešu dienu administratīvi teritoriālās reformas izskatīšanas Saeima apstiprināja to otrajā lasījumā, tiek vēstīts parlamenta mājaslapā. Koronavīrusa epidēmijas dēļ deputāti piekrita šajā posmā atsaukt visus grozījumus un turpināt rūpīgu izskatīšanu trešajā lasījumā.
Saeima otrajā lasījumā pieņem pašvaldību reformas likumprojektu https://t.co/jcV1GJhQsl pic.twitter.com/cbSZn90j4n
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) March 13, 2020
Līdz piektdienai tika izskatīti vien 145 no 316 grozījumiem.
Skaidrojot opozīcijas gatavību atsaukt grozījumus otrajā lasījumā, ZZS deputāts Viktors Valainis paskaidroja, ka novadu reforma ir viens no vissvarīgākajiem likumiem, ko ir rūpīgi jāapspriež, taču šobrīd, kad ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, nav iespējams rīkot kvalitatīvas debates, kad deputātiem pie ieejas zālē mēra temperatūru. Politiķis norādīja, ka šādos apstākļos ir jārisina citi jautājumi un uz novadu reformu fokusēties nav iespējams, vēsta lsm.lv.
Tādēļ koalīcijas un opozīcijas deputāti vienojās atsaukt grozījumus un noslēgt izskatīšanu otrajā lasījumā.
"Ceram, ka strādāsim trešajā lasījumā, izskatot priekšlikumus pēc būtības," sacīja Valainis.
Viņš atvainojās visiem pašvaldību vadītājiem, kuri aicināja nedarīt to un turpināt debates, taču uzsvēra, ka grasās diskutēt trešajā lasījumā.
Valaiņa paziņojumu Saeima uzņēma ar aplausiem.
Atbildīgās komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs apsolīja, ka tiks noteikts adekvāts termiņš grozījumu iesniegšanai trešajā lasījumā. Politiķis pateicās opozīcijai par pretimnākšanu.
"Šajā nopietnajā laikā, kad valstī izsludināta ārkārtas situācija, Saeima nodemonstrēja konstruktīvu sadarbību. Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, bet vienlaikus ir svarīgi rūpēties par iedzīvotāju veselību.
Man prieks, ka Saeima atbalstīja likumu otrajā lasījumā, lai nodrošinātu līdzsvarotāku valsts attīstību. Turpināsim diskusijas komisijā un Saeimā, likumprojektu skatot trešajā lasījumā," paziņoja Plešs.
Administratīvi teritoriālā reforma paredz pašvaldību skaita samazināšanu no 119 līdz 40. Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāns paredzēja 35 pašvaldību izveidošanu, taču pēcāk sākumā pievienojās Ulbrokas novads, pēc tam koalīcija nolēma saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu Liepājai, Daugavpilis un Rēzeknei un pēc tam vienojās par Saulkrastu novada izveidošanu.
