RĪGA, 11. marts – Sputnik. Bijušie PSRS sabiedrotie, kas pēcāk iestājušies NATO, varēs pretendēt uz ASV kredītu saņemšanu militārās tehnikas iegādei un atkarības mazināšanai no Krievijas vai padomju ieročiem. Attiecīgu likumprojektu atbalstīja ASV Kongresa pārstāvju palāta, vēsta "Izvestija".
"Likums par drošību Austrumeiropā" piešķir ASV valsts sekretāram pilnvaras izsniegt tiešos kredītus likuma par ieroču eksporta kontroli ietvaros, savukārt Valsts departaments var iekasēt komisiju par šādiem aizdevumiem. Kredītu varēs saņemt uz 12 gadiem.
Likumprojektā teikts, ka šādas palīdzības sniegšana NATO sabiedrotajiem atbilst Savienoto Valstu nacionālās drošības interesēm.
Tiesa, aizdevumus varēs saņemt ne visi – valstij-pretendentei būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Tā, valstij ir jātērē aizsardzības mērķiem ne mazāk par 2% no IKP. Savukārt vietējām varasiestādēm ir jāpieturas pie tādām demokrātiskām vērtībām, kā reliģijas, vārda un preses brīvība, likuma augstākā vara un reliģisko minoritāšu tiesības.
Iepriekš ziņots, ka ASV Valsts departamenta galvenais speciālists Krievijas un Eiropas lietās Filips Rikers apmeklēs Lietuvu 10. un 11. martā, kur ar Austrumeiropas valstu grupu apspriedīs attiecības ar Krieviju un citus jautājumus. "Vēstnieks Rikers un deviņi NATO austrumu flanga sabiedrotie apspriedīs, kā jāsadala (NATO finansējuma – red.) slogs, attiecības ar Krieviju, ĶTR lomu Eiropā, energodrošību un NATO lomu terorisma apkarošanā," paziņoja Valsts departaments.
Iepriekš kļuva zināms, ka ASV 2020. gadā piešķir Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru no aizsardzības budžeta militārās kooperācijas attīstīšanai. Turklāt pirmo reizi tika piešķirti naudas līdzekļi pretgaisa aizsardzības attīstībai – 50 miljoni dolāru.
ASV ik gadu piešķir militāro palīdzību Baltijas valstīm. Maskava vērtē to kā nedraudzīgu soli NATO militārās klātbūtnes paplašināšanās fonā pie Krievijas robežām. Baltijas valstis un Polija uzņēma savā teritorijā četrus alianses starptautiskos bataljonus, kuru kareivju kopējais skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus cilvēku. KF aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norādīja, ka mācību laikā NATO militārpersonu skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug līdz 40-60 tūkstošiem cilvēku.
Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt konfrontāciju ar NATO – ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un uzsvērusi, ka Krievija neplāno uzbrukumus nekādām NATO valstīm. KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO tas ir labi zināms, taču alianse aizbildinās ar šo ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām lielāku skaitu tehnikas un bataljonu.
