RĪGA, 8. marts - Sputnik. Latvijas valdība apgalvo, ka valsts pilnībā kontrolē situāciju ar koronavīrusu. Vai tā patiešām ir? Pa to laiku valdība joprojām vērš vispārēju spiedienu pret krieviem. Kas būs tālāk? Kristīnes Misānes stāsts – kāpēc Latvijai neizdevās viņu aizsargāt? Spiegu mānija Latvijā – vai histērija turpinās?
Publicists un tiesībsargs Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apspriež aktuālākos jautājumus politisko notikumu iknedēļas apskatā Sputnik Latvija.
Koronavīruss Latvijā
Latvijā fiksēts pirmais koronavīrusa gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrs informēja, ka saslimusi rīdziniece, kas 29.februāri atgriezās mājās no Itālijas. Kopā ar bērnu viņa atrodas Infektoloģijas centrā speviālistu uzraudzībā.
Valdība mierina: sak, viss tiek kontrolēts. Kas notiek, kādi ir mērogi? Kā izturēties?
Lindermans pievērsa uzmanību tam, ka šajā situācijā pārsteidz lietas, kam nav tieša sakara ar Latviju. Piemēram, stāvoklis Ukrainā: kad valstī ieradās potenciāli inficēti vai, iespējams, pat veseli cilvēki, sākās īsta tumsonības lēkme...
"Draudu mērogs, ar ko saskārusies mūsdienu civilizācija, neatbilst cilvēku reakcijai. Es vēl nodomāju: kāpēc Itālijas Ziemeļi kļuvuši par tādu slimības uzliesmojuma centru Eiropā. Tur taču nav tādas aktīvas migrācijas, tur pārsvarā dzīvo itāļi. Taču, tā kā tas ir modes industrijas centrs, tur ieved audumus no Ķīnas. Domāju, pie visa vainīgi šie biznesa kontakti. Tas liecina, ka pat migrācijas trūkuma apstākļos tik un tā saglabājas kaut kādi lietišķie sakari, un cilvēki šķērso robežas. Atliek aizbraukt tikai diviem vai trim cilvēkiem, un viss," savas domas pauda publicists.
Viņš secināja, ka patlaban vīruss met tādu izaicinājumu, ka uz to var atbildēt tikai visiem kopā, ar pozitīvu globalizāciju, un cita ceļā nav.
Publicists uzsvēra, ka arī Latvija varētu piedalīties risinājuma meklējumos, ja vien valstī nebūtu iznīcināta visai attīstītā farmaceitika. Kādreiz, padomju laikā, valstī taču pat tika veikti nopietni atklājumi.
Toties, lai arī Latvijai nav vērts cerēt uz jauniem atklājumiem, valsts aktīvi strādā militārajā jomā, pareizāk sakot, iegulda tajā līdzekļus. Kļuvis zināms, ka valstij ir augstākais aizsardzības izdevumu rādītājs ES valstu vidū.
"Tas atgādina Holivudas antiutopiju: cilvēce sakrāj kaudzi bīstamu dzelžu, taču nespēj atrast atbildi uz konkrētiem draudiem," piezīmēja Lindermans.
Blīvi šauj
Vienlaikus varasvīri, gandarīti par uzvaru ieročiem paredzētu līdzekļu izšķiešanas sacensībās, turpina pievilkt skrūves krieviem. Lai arī tas kaitē viņiem pašiem.
Pirmā Baltijas kanāla slēgšana, krievu televīzijas un radio bēres, apņemšanās pielikt punktu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un plāni ieviest administratīvu sodu par informatīvu materiālu izsūtīšanu krievu valodā.
"Blīvi šauj. Piemēram, termiņuzturēšanās atļauju programma jau ir piebeigta. Nacionālradikāļu nosprausto latiņu pārlēkt tagad ir grūti. Un kāpēc Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem tagad vajadzīga Latvija, ja ir, piemēram, Spānija. Latvijas valdība iedzinusi naglu zārka vākā un grib iesist vēl vienu – profilaksei. Savukārt mediju jomā mērķis ir likvidēt visus krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļus līdz pēdējam. Vienkārši tam būs dažādi iegansti," konstatēja Lindermans.
Viņš atzīmēja, ka strīdi par to, vai Latvija ir tilts starp Rietumiem un Krieviju, vai, gluži otrādi, - priekšpostenis, ir izsmelti. Turklāt arī valsts prezidents Egils Levits pats nesen teica, ka tilts ir uzspridzināts un ar to vairs nevajadzētu rēķināties. Toties kļūst saprotamas visas Latvijas valdības idejas, ja Latvija ir padarīta par cietoksni, kas atiezis zobus pret Krieviju. Taču tas nozīmē, ka Latvija ir naidīgi noskaņota pret visiem krieviem un valdības mērķs ir derusificēt teritoriju līdz nullei.
"Latviska Latvija – tas nozīmē Latviju bez krieviem. Pie tā tiecas valdība. Un šis aukstā kara posms, ko izspēlē Rietumi, vienkārši rada labvēlīgu augsni," uzsvēra Lindermans.
Latvija neaizsargās
Jāpiebilst, ka vispirms Latvija centīsies sargāt latviskuma koncepciju, un tikai pēc tam valdība padomās par saviem pilsoņiem. Par to liecina situācija, kādā nokļuvusi Latvijas pilsone Kristīne Misāne, iestrēgusi cietumā Dānijā par to, ka aizbēgusi no vīra DĀR kopā ar bērniem.
Galu galā Misāne tika izdota Latvijai un ieslodzīta jau šeit. Lindermans atzīmēja, ka sieviešu cietumā Latvijā, domājams, ir sliktāk nekā cietumā Dānijā, taču daudz labāk nekā DĀR.
"Ja pret jums kaut kur ierosināta krimiāllieta, jūs esat apdraudēts jebkurā valstī. Misāne pati savas muļķības dēļ ieradās Dānijā, zinot, ka pret viņu DĀR ierosināta krimināllieta. Dānija, to konstatējusi, vērsās pie Latvijas ar ierosinājumu nodot tai aizturēto ar noteikumu, ka šeit viņai tiks inkriminēti tie paši panti, par ko viņa apsūdzēta DĀR. Tas notika vairāk nekā pirms gada. Taču Latvijas prokurors paziņoja, ka no Latvijas likumu viedokļa viņa neko tādu nav nodarījusi. Rezultātā cilvēks gadu pavadīja cietumā ārzemēs. Pēc tam, kad sākās šis vilnis, iesaistījās virkne juristu, Misāni atgrieza. Es ne tik daudz runāju par Latvijas lēno domāšanu, es runāju par to, ka cilvēkam mūsdienu pasaulē ir skaidri jāsaprot: lai kurp viņš brauktu, viņš nekur nebūs brīvs," paskaidroja Lindermans.
Turklāt Latvijā turpinās spiegu mānija. Šonedēļ Latvijas Valsts drošības dienests iniciēja kriminālprocesu lietā par Latvijas iedzīvotāja savervēšanu, kurš Krievijas specdienestu uzdevumā esot mēģinājis savervēt aģentu tālākai spiegošanai.
Šajā lietā nav vārdu, uzvārdu, sīkākas informācijas, atzīmēja Lindermans. Taču, pēc viņa domām, neizskatās pārliecinoši.
Toties incidents liek atsaukt atmiņā citas ar spiegošanu saistītas lietas. Kopā līdz tiesai nokļuvušas trīs. Viena tiesvedība notiek patlaban – pret Oļegu Buraku. Visās lietās kopīgs ir tas, ka likumi ir mainīti tā, ka par spiegošanu tiek uzskatīts lielāks skaits darbību nekā agrāk.
"Agrāk par spiegošanu tika uzskatīta sadarbība ar ārvalstu izlūkdienestu. Tagad tas viss ir ļoti izplūdis. Ja tu nodod slepenu informāciju jebkurai ārvalstu organizācijai, tas tiek traktēts kā spiegošana. Un Latvijā ir zemiska nianse – par spiegošanu tagad var uzsktīt jebkuras neizpaužamas ziņas. Bet par tām var uzskatīt visu, ko vien vēlaties, pat darba līgumu, kurā būs rakstīts, ka algas apmēri nav izpaužami. Principā, par tādām lietām cilvēku var atlaist no darba. Bet kāds tam sakars ar spiegošanu?" taujāja Lindermans.
