RĪGA, 5. marts – Sputnik. Visā Latvijas teritorijā notiek protesta akcijas pret administratīvi-teritoriālo reformu, kuru 5. marta sēdē Saeimai ir jāapstiprina otrajā lasījumā.
Protesta koordinators no Ikšķiles novada Pēteris Dimants (ZZS) paziņoja, ka uz autoceļiem visā valstī izbrauca aptuveni 400 lauksaimniecības mašīnu: traktori, buldozeri, ekskavatori un tā tālāk. Šī tehnika brauc pa 15 Latvijas autoceļiem ar ātrumu 10 kilometri stundā, bloķējot tos.
Akcijas rīkotāji publicēja protesta dalībnieku pulcēšanās vietu un to ceļu karti, kurus viņi bloķē.
Sputnik korespondenti pavēroja to, kā veidojās viena no šādām te kolonnām.
Aptuveni 70 lauksaimniecības tehnikas vienību sapulcējās Elejā, Jelgavas novadā, netālu no Lietuvas robežas un brauc uz Ozolniekiem, pēc kā viņi apgriezīsies un brauks atpakaļ.
Kolonnu vada Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) ar "Toyota" automobili. Jelgavai paredzēts zaudēt republikas nozīmes pilsētas status un apvienoties ar kaimiņu pagastiem, pret ko iebilst pašvaldības vadība.
Zemnieki ir noskaņoti ļoti apņēmīgi, viņi atzīmē, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") neveido ar viņiem nekādu dialogu, cenšoties sagraut pašvaldību sistēmu, likvidējot tās pašvaldības, kuras atrodas opozīcijas kontrolē – parlamenta opozīcijas, ko pārstāv Zaļo un zemnieku savienība, vai reģionālo partiju kontrolē, tādu kā "Latvijai un Ventspilij".
Tā nav demokrātija, pārliecināti zemnieki.
Nākamo akciju viņi sola sarīkot Rīgā – traktori iebrauks galvaspilsētā, kā tas bija 2012. gadā, kad runa bija par dotāciju palielināšanu zemniekiem, un viņi panāca savu.
Šodien, 5. martā, traktori uz Rīgu nebrauks, tā vietā pie Saeimas ēkas pirms sēdes sākuma sapulcējās protestējošo pašvaldību vadītāji un pārstāvji ar plakātiem, kuros attēloti likvidējamo pilsētu ģerboņi un uzraksts "Likvidēt," ministrs Juris Pūce".
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, administratīvi-teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa valdības prioritātēm. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānu, pašvaldību skaits ir jāsamazina no 119 līdz 40: 35 novadiem un piecām republikas nozīmes pilsētām (sākotnēji plāns paredzēja izveidot 36 pašvaldības, taču apspriešanas laikā to skaits palielinājās). Taču pašvaldību funkcijas paliks nemainīgas.
Pamatojot reformu, Pūce atsaucās uz to, ka 104 no 119 esošajām pašvaldībām pastāv uz dotāciju rēķina un tikai 57 pašvaldības var nodrošināt darbu vairāk nekā 40% savu iedzīvotāju. Reformas pretinieki kopumā neiebilst pret tās nepieciešamību, taču uzskata, ka jaunās administratīvo vienību robežas tika uzzīmētas brīvdomīgi, balstoties uz valdošo partiju politiskajām interesēm, kuras vēlētos paplašināt varu novadu līmenī.
