RĪGA, 1. marts – Sputnik. Polijā sākušās mācības "Defender Europe 2020", ko dēvē par lielākajiem manevriem kopš aukstā kara laikiem, neskatoties uz bažām, ko sakarā ar NATO un ASV aktivitātes pieaugumu pauž Krievija un Baltkrievija, vēsta RIA Novosti.
Polijas nacionālās drošības ministrs Mariušs Blaščaks informēja, ka pirmie amerikāņu kareivji jau šķērsojuši Polijas robežu. Savā lapā Twitter politiķis paziņoja, ka manevros piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru, tostarp 20 tūkstoši – no ASV.
Rozpoczęliśmy największe od lat ćwiczenie #DefenderEurope20. Weźmie w nim udział ok. 37 tys. żołnierzy, w tym 20 tys. z USA. Pierwsi żołnierze US Army przekroczyli już polską granicę. pic.twitter.com/nbOt15t3gS
— Mariusz Błaszczak (@mblaszczak) February 29, 2020
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Polijas Valdības drošības centra analītisko biļetenu, "Defender Europe 2020" ir nevis NATO mācības, bet gan ASV divīzijas līmeņa manevri.
Polijas Valdības drošības centra analītisko biļetenā norādīts arī manevru mērķis – pārbaudīt ASV Bruņoto spēku spējas pārvietot sauszemes spēkus no bāzēm ASV vidienē uz ostām austrumu piekrastē, bet pēc tam – uz Eiropas jūras ostām.
Militārā tehnika no ASV vispirms tiek pa jūru nogādāta Eiropā, pēc tam ar sauszemes transportu to nosūtīs uz Baltijas valstīm caur Vācijas un Polijas teritoriju.
Kā NATO un ASV "uzraujas"
NATO mācības ir provokatīvas, gaidāmie manevri notiks uz Krievijai naidīgu scenāriju bāzes, iepriekš paziņoja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. Baltkrievija pat informēja, ka tās rīcībā ir dati: NATO bijuši militāro mācību scenāriji, kas paredzēja preventīvu kodoluzbrukumu Baltkrievijai.
Agrāk Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško jau pastāstīja, ka Krievija ierosinājusi NATO vienoties par militāro mācību līmeņa samazināšanu Baltijas un Melnās jūras reģionos līdz pat to izbeigšanai. Taču alianse pat nav sniegusi nekādus komentārus par šo iniciatīvu. "To mēs nesaprotam, jo tā pati alianse taču runā par deeskalācijas nozīmi," akcentēja Gruško.
Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka nevēlas saasināt spriedzi attiecībās ar NATO – ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē, un norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus NATO valstīm.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir labi zināms, ka Maskava nelolo nekādus uzbrukuma plānus, taču izmanto ieganstu, lai izvietotu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
Pie tam Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Krievija ņem vērā NATO darbības savā militārajā plānošanā.
