RĪGA, 29. februāris — Sputnik. Aviācijas uzbrukumā Idlibā gājuši boja 33 cilvēki, 36 guvuši ievainojumus. Par to informēja Turcijas reģiona – Hatajas gubernators Rahmi Dogans. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju, Turcijas karavīriem, kuri nokļuva Sīrijas valdības armijas ugunī deeskalācijas zonā, tur nevajadzēja atrasties. Pēc Ankaras lūguma NATO Padome organizēs konsultācijas par situāciju Idlibā alianses dalībvalstu vēstnieku līmenī.
Pašaizsardzība vai neveiksmīga dislokācija
27.februāra naktī situācija Idlibas reģionā Sīrijā krasi saasinājās. Valdības karaspēks uzbruka teoristiskā grupējuma "Haijat Tahrir aš Šam" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristiskais grupējums) pozīcijām, taču uzbrukumā gāja bojā un ievainoti Turcijas karavīri. Tā situāciju raksturoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Dienu iepriekš teroristi centās sākt uzbrukumu Behuna apdzīvotās vietas rajonā, paskaidroja resora pārstāvji. Sīrijas karavīri atklāja uguni. Apšaudē nokļuva cilvēki, kas "atradās teroristisko vienību rindās". Krievijas Gaisa kosmisko spēku aviācija šajā uzbrukumā netika izmantota.
Ankara nesniedz konkrētu atbildi uz jautājumu par to, kas noticis Behuna rajonā. Turcijas prezidenta administrācijas sabiedrisko sakaru pārvaldes vadītājs Fahretins Altuns paziņoja, ka Turcija esot "izmantojusi pašaizsardzības tiesības". Viņaprāt, karavīri "saskaņā ar starptautiskajām tiesībām piedalījušies operācijā, kuras mērķis ir novērst humanitāro katastrofu Idlibā".
Turcijas amatpersonas nepiemin Krievijas GKS incidenta kontekstā, atbildību par karavīru bojāeju tās uzveļ Damaskai. Piesardzīgu pieņēmumu par Maskavas iespējamo saikni ar incidentu izteicis tikai NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs – viņš nosodīja uzbrukumus, ko Idlibā esot "veicis Bašara Asada režīms un viņu atbalstošā Krievija", vēsta aģentūra Anadolu.
Turcijas viceprezidents Fuats Oktajs klāstīja, ka Bašars Asads un viņa piekritēji samaksās augstu cenu par notikušo – Ankara gatavo sauszemes un aviācijas triecienus Sīrijas armijai.
Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperts Aleksejs Hļebņikovs vērtē, ka Turcijas amatpersonu savaldīgie izteikumi par Krieviju ir pozitīvs signāls.
"Abas puses nevēlas eskalāciju. Par to var spriest arī pēc mūsu Aizsardzības ministrijas paziņojuma: Maskava lūdza Sīrijas spēkus pārtraukt uzbrukumus, lai Turcija varētu izvest savus ievainotos. Ankara vēlas arī turpmāk rīkoties atbilstoši savām interesēm, Erdoganam ir svarīgi nodemonstrēt nelokāmu pozīciju iekšējai auditorijai, jo viņam ir vērā ņemamas sociālās un ekonomiskās problēmas ar opozīciju. Tagad liela nozīme ir tam, kā noslēgsies NATO Padomes ārkārtas sēde," viņš skaidroja.
Hļebņikovs atgādināja, ka pat pēc tam, kad 2015.gadā Turcijas Gaisa kara spēki notrieca Krievijas bumbvedēju, Maskava un Ankara noregulēja attiecības. "Vienlaikus šodien risks ir daudz lielāks," piebilda eksperts.
Vai NATO iejauksies
Turcijā jau runā par "uzbrukumu NATO". Ar šādu paziņojumu klajā nācis valdošās partijas – "Likums un attīstība" pārstāvis Omers Čeliks.
Viņš konstatēja, ka šodien Anara sāks konsultācijas ar Ziemeļatlantijas aliansi. "Mēs to uzskatām nevis par uzbrukumu (..) tikai Turcijai, bet gan par uzbrukumu pasaules sabiedrībai. Mēs sagaidām totālu reakciju. Mēs izvirzīsim iniciatīvas šajā kontekstā," viņš akcentēja.
Stoltenbergs apstiprināja, ka NATO Padome pēc Turcijas lūguma apspriedīs situāciju Sīrijā. Turciju atbalstīja arī Vašingtona. "ASV un Turcija ir stratēģiskie partneri un sabiedrotie. Mēs turpinām konsultācijas par stāvokli Idlibā, kur Sīrijas režīma un Krievijas uzbrukumu rezultātā pārvietots gandrīz miljons nevainīgu pilsoņu un nogalināti Turcijas karavīri," norādīja Valsts departaments.
ASV pastāvīgā pārstāvniecība NATO pauda cerību, ka Ankara atteiksies no Krievijas zenītraķešu kompleksiem S-400. Vašingtonas pārstāvis atzīmēja, ka notikumiem Idlibā "jābūt pārsvaram par visu, kas notiek starp Turciju un Krieviju". Maskava un Ankara cieši sadarbojas gan militārajā, gan enerģētiskajā jomā: uzbūvēta "Turcijas straume", top atomstacija "Akkuju".
Pie tam iepriekš avoti NATO paziņoja žurnālistiem, ka alianse neizskata iespējas iedarbināt alianses statūtu 5.punktu, kas paredz visu tās locekļu iejaukšanos konfliktā pēc uzbrukuma vienam no organizācijas locekļiem.
Militārie eksperti uzskata, ka Turcija spēj patstāvīgi stāties pretī Sīrijas armijai valsts ziemeļos. Turklāt nebūt ne visi alianses dalībnieki atbalsta Ankaras militāro operāciju citas valsts teritorijā.
Šādu viedokli sarunā ar RIA Novosti pauda Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts Orhans Gafarli. "Runa nav par to, ka Turcija patiešām vēlētos izmantot 5.pantu, bet gan par to, ka Ankara sagaida NATO sabiedroto pilnīgu atbalstu Sīrijā, - viņš paskaidroja. – Tas stiprinās Turcijas pozīcijas pārrunās par Sīriju, palīdzes apturēt Asadu." 5.pantam ir pārlieku daudz interpretāciju, precizēja eksperts. "Turcija nav tas alianses loceklis, kas var diktēt savu traktējumu. Piemēram, NATO Statūtos atrunāts uzbrukums valstij, nevis karadarbība aiz robežām," atgādināja eksperts.
Tāpat viņš norādīja, ka Turcijai ir svarīga Sīrijas gaisa telpa. Ankara nevar to izmantot, taču šajā ziņā var palīdzēt Savienotās Valstis. Kopumā, pēc eksperta domām, pat pēc karavīru bojāejas Ankara plāno turpināt dialogu ar Krieviju un noregulēt krīzi Idlibā.
Idlibas nevienošanās
Krievija un Turcijas klupšanas akmens Sīrijā ir abu pušu pārliecība par to, ka iepriekš panāktās vienošanās netiek pildītas.
Pēc Ankaras domām, Krievijai ir jāaptur Asada spēki. Erdogans brīdināja: Turcija var jebkurā brīdī sākt militāru operāciju. "Ja valstis, ar kurām organizējam pārrunas, neveiks Idlibā nepieciešamo, mēs to paveiksim paši. Pagaidām nav saskatāms diskusiju rezultāts, kas mūs gandarītu. Mēs esam gatavi savai operācijai Idlibā, tas ir tikai laika jautājums," viņš apliecināja.
Arī Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Turcija nav izpildījusi savas saistības un nav nošķīrusi no teroristiem bruņoto opozīciju, ar ko iespējamas pārrunas. "Mēs absolūti neesam gandarīti pēc tam, kad no idlibas teritorijas sākās kaujinieku un teroristisku grupējumu uzbrukumi Sīrijas Bruņotajiem spēkiem un Krievijas militārajiem objektiem. Te mūsu gandarījums ir beidzies," paskaidroja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
