Ar kādām slimībām cilvēki vēl inficējušies pēc kontakta ar dzīvniekiem? Par to portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.
Vai ir vērts doties izjādē ar kamieļiem?
2012. gada rudenī kādā Saūda Arābijas slimnīcā tika nogādāts pacients ar vīrusu pneimonijas pazīmēm. Analīzes palīdzēja konstatēt līdz šim nepazīstamu patogēnu no koronavīrusu saimes. Kopš tā laika pasaulē fiksēti vairāk nekā 2,5 tūkstoši slimības gadījumu 27 valstīs. Lielākā daļa inficējušos ir Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Dienvidkorejas valstspiederīgie.
Vīruss MERS-CoV (Tuvo Austrumu akūts respiratorais sindroms) nebija īpaši lipīgs. No cilvēka iespējams inficēties tikai ciešā saskarsmē. Toties neparasti augsta ir mirstība tā rezultātā. PVO dati liecina, ka infekcijas radīto komplikāciju – pneimonijas un nieru mazspējas – rezultātā miruši gandrīz 40% pacientu.
2013.gadā starptautiskā zinātnieku grupa, ko vadīja Šantāla Reskina no Nacionālā veselības aizsardzības un apkārtējās vides institūta (Nīderlande) atrada vienkupra kamieļa asinīs antiķermenīšus pret MERS-CoV. Saūda Arābijā un AAE, kur reģistrēts lielākais skaits inficēšanās gadījumu, šos dzīvniekus izmanto izjādēm, lieto uzturā kamieļa gaļu, dzer kamieļmātes pienu. Acīmredzot, tā notikusi inficēšanās ar vīrusu, kas, pateicoties mutācijām, izdzīvoja cilvēka organismā.
Vēlāk, kad tika atšifrēts MERS-CoV genoms, pētnieki pieļāva, ka patogēns parādījies starp sikspārņiem, nodots kamieļiem un tālāk – cilvēkiem.
Līdz 2015.gada jūlijam zinātnieki izstrādāja vakcīnu pret jauno infekciju, kas demonstrēja augstu efektivitāti peles, pēc tam – arī cilvēka organismā. PVO oficiālais pārstāvis Tariks Jazarevičs pieļāva, ka šie panākumi palīdzēs arī cīņā ar tagadējo Ķīnas koronavīrusu.
Peļu kaite
Ebola drudzis – Āfrikas valstu lielākā problēma – cilvēkiem pielipa no dižsikspārņiem un krabjēdājiem makakiem, dažādu Ebola vīrusa veidu nēsātājiem. Pirmo reizi infekcija lika sevi manīt 1976. gadā. Toreiz no sešiem simtiem pacientu mira gandrīz četri simti. Vēlāk tika fiksēti nenozīmīgi uzliesmojumi (ne vairāk kā simt pacienti), bet īsta katastrofa izcēlās 2014.—2015. gadā, kad no Ebola drudža gāja bojā 11 tūkstoši no 28 tūkstošiem inficēto 11 pasaules valstīs.
Starptautiskās zinātnieku grupas dati liecina, ka patogēns mutējis un tagad vēl vieglāk pāriet no viena cilvēka pie otra. Vēl viena vīrusa īpatnība - spēja nepakļauties terapijai un saglabāties izveseļojušos pacientu organismā. Tas ir, kādreizējie slimnieki ir lipīgi. Libērijā sieviete, kas pārslimoja Ebola drudzi un vairāk nekā gadu dzīvoja bez jebkādiem simptomiem, nodeva vīrusu trim savas ģimenes locekļiem.
Jāpiebilst, ka pēdējā laikā Ebola vīrusa pēdas tiek atrastas dzīvnieku un cilvēku organismā pat lielā attālumā no epidēmijas perēkļiem. Piemēram, pērnā gada novembrī hemorāģiskā drudža patogēna antiķermenīši tika atrasti Indijas ziemeļaustrumos mītošo sikspārņu asinīs. Antiķermenīši tika atrasti arī vietējo mednieku organismā.
Jāpiebilst, ka no nāvējošās slimības iespējams izvairīties. 2016. gadā izstrādātā Ebolas vīrusa vakcīna ir parādījusi simtprocentīgu efektivitāti. Šī gada rudenī tā apstiprināta Eiropā.
Pērtiķu dāvana
Aizvadītajā gadā zinātnieki fiksēja jaunu cilvēka imūndeficīta vīrusa apakštipu – jau desmito. Pirmais tika atrasts pacientu asinīs jau 1983. gadā. Toreiz divas pētnieku komandas no Francijas un ASV neatkarīgi viena no otras aprakstīja iepriekš nezināmu vīrusu no retrovīrusu saimes. 2008. gadā pētnieki par to saņēma Nobela prēmiju. Patlaban imūndeficīta vīruss aiznesis jau vairāk nekā 32 miljonus dzīvību.
Oksfordas universitātes informācija liecina, ka HIV cēlies Leopoldvilas pilsētā (tagadējā Kinšasa) Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsētā. Tur tas parādījās XX gs. 20. gados. Domājams, cilvēki inficējās no šimpanzes ar pērtiķu imūndeficīta vīrusu. Pēc tam patogēns mutēja un pielāgojās cilvēka organismam. 17 gadus vēlāk tas nokļuva Kongo Republikas galvaspilsētā Brasavilā, 40. gados – Lubumbaši un Mbužimaji. 60.gados reģiona izcēlās pirmā plašā HIV infekcijas epidēmija.
60. gados vīruss tika ievests Haiti un Jamaikā, tālāk – Savienotajās Valstīs.
Pēc Arizonas universitātes darbinieku domām "nulles pacients", domājams, parādījies Ņujorkā 1970. gadā. Padomju Savienībā pirmais infekcijas gadījums tika fiksēts tikai 1987. gadā, pirmais letālais gadījums no AIDS – 1988. gadā.
Slimība ir smaga. Līdz šim nav iespējams pilnībā izārstēt cilvēku ar tādu diagnozi. Medicīniskie preparāti tikai kavē vīrusa vairošanos, bremzējot slimību. Cilvēks ir klīniski vesels, kamēr lieto zāles. Bez terapijas slimība nekavējoties atgriežas.
Tomēr cerība ir. Pasaulē jau aprakstīti trīs pilnīgas izveseļošanās gadījumi pēc kaulu smadzeņu transplantācijas no cilvēka ar retu mutāciju gēnā CCR5 – tās nesēji ir imūni pret HIV.
