RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons intervijā TV3 pārraidei "900 sekundes" pievērsa uzmanību zemajiem sociālajiem pabalstiem, kas tiek piešķirti uz Latviju sūtītajiem patvēruma meklētājiem, vēsta Mixnews.lv.
Jansons konstatēja, ka sociālais pabalsts bēgļiem nav mainījies jau vairākus gadus. Patlaban summa sastāda 200 eiro. Ar to nepietiek, lai pilnvērtīgi integrētos sabiedrībā, uzskata ombudsmens.
Viņš apšaubīja, vai ar tādu summu var iztikt, nodrošināt pienācīgus eksistences apstākļus un cilvēki var atbilstoši integrēties sabiedrībā.
Tiesībsargs atzina, ka bieži vien bēgļi izmanto Latviju kā tramplīnu ceļam uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur sociālās garantijas ir lielākas. Tomēr tas neatbrīvo Latviju no saistības pildīt likumā paredzētās garantijas – pabalstu un palīdzību integrācijā.
Atgādināsim, ka 2015. gada 22. septembrī, ignorējot Višegradas grupas (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija) iebildumus, ES valstis ar balsu vairākumu pieņēma lēmumu sadalīt starp 28 ES valstīm 120 tūkstošus bēgļu. Latvija apņēmās divu gadu laikā uzņemt 531 cilvēku: 295 no bēgļu nometnēm Grieķijā, 186 – no Itālijas un 50 – no Turcijas.
Tomēr 2018. gadā Latvija noslēdza darbu šajā ES programmā. Divu gadu laikā Latvija uzņēma 346 bēgļus -65% no savas kvotas. ES nesodīja Latviju par plāna neizpildīšanu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uzsvēra, ka pēc programmas noslēgšanas bēgļu uzņemšana bija iespējama tikai atbilstoši likumam par patvērumu, kas paredz: Ministru kabinets pieņem lēmumus un pauž Latvijas valsts viedokli ES struktūrās uz Saeimas lēmumu pamata.
2018. gada jūnijā ES samitā Briselē Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pastāstīja savā lapā Twitter, ka ES valstu līderi vienojušies par kopīgu politiku bēgļu uzņemšanas jautājumā. Informācijas avots vienā no nacionālajām delegācijām atklāja, ka samita rezolūcijas apspriestajā melnrakstā iekļautas koncepcijas, kas saistītas ar migrantu centru brīvprātīgu dislokāciju Eiropas valstīs un ārpus tām, kā arī piedāvājums noslēgt vienošanās ar trešajām valstīm migrācijas jautājumos.
