RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Dzelzceļa magistrāles Rail Baltica izbūve Baltijas valstīm var izmaksāt daudz vairāk nekā plānots sākotnēji, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz portālu ERR.
Iespējams, pašfinansējuma daļa projektā var izaugt līdz 35% agrāko 20% vietā.
Patlaban Rail Baltica finansējumam Igaunijai pietrūkst 400 miljonu eiro. Visām trim Baltijas valstīm šī summa sasniedz aptuveni 1,5 miljardus eiro. Tallina vēlas būt pārliecināta par to, ka ES budžeta jaunajā periodā projekts gūs atbalstu saskaņā ar agrāko formulu, kas paredz: 81% izdevumu uzņemsies Eiropa.
"Patlaban Eiropa pārrunās piedāvā pašfinansējumu 35% apmērā. Ar tādu procentu šis projekts mūsu acīs zaudē jēgu no ekonomiskā viedokļa," paziņoja Igaunijas finanšu ministrs Marts Helme.
Partijas "Tēvzeme" (Isamaa) priekšsēdētājs Helirs Vldors Sēders atzīmēja, ka situāciju nāksies rūpīgi izanalizēt, ja ES nolems palielināt Baltijas valstu pašfinansējumu šajā projektā.
"Lēmumu nevar pieņemt, balstoties uz emocijām. No kurienes mēs ņemsim papildu līdzekļus? Uz kādu dzīves sfēru rēķina parādīsies šis finansējums? Patlaban uz tādiem jautājumiem atbildes nav," viņš teica.
Koalīcijas līgums paredz, ka koalīcija var pārskatīt projekta rentabilitāti un termiņus, ja būs vērojams būtisks līdzekļu trūkums Rail Baltica īstenošanai. Vienlaikus Eiropas Komisijas bijušais viceprezidents Sīms Kallass ir pārliecināts, ka Brisele tomēr ir ieinteresēta dzelzceļa maģistrāles īstenošanā, tāpēc saglabāsies Baltijas valstīm pieņemams procents.
"Pirms septiņiem gadiem tika ierobežots nominālais budžets. Summa tika samazināta, taču lielu infrastruktūras projektu, piemēram, lielo dzelzceļa projektu finansējums tika četrkārt palielināts. Eiropa izprot, kas ir infrastruktūra," uzsvēra Igaunijas parlamenta vicespīkeris Sīms Kallass.
Pie tam viņš pieļāva, ka koalīcija pati varētu atteikties no Rail Baltica.
Rail Baltica
Projekts Rail Baltica savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu – dzelzceļu plānots būvēt caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Maršrutu bija plānots pagarināt līdz Somijai ar ūdens transporta palīdzību, taču Helsinki atteikušies no dalības projektā.
Projekta plānotā vērtība – 5,8 miljardi eiro.
Informācija par Rail Baltica īstenošanas termiņu iespējamo aizkavēšanos tika sniegta jau iepriekš. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka projekts var aizkavēties vismaz par 2 vai 2,5 gadiem, bet Igaunijas Valsts kontrole ziņoja, ka Tallina no savas puses atpaliek vairāk nekā par diviem gadiem, bet viss projekts – par pusotru gadu.
Lietuva noskaņota optimistiskāk nekā tās kaimiņi. Viļņa cer, ka Rail Baltica tiks īstenota savlaicīgi, un periodiski informē par jau paveikto un tālākajiem plāniem.
Virkne ekspertu dzelzceļa nākotni vērtē skeptiski. Viņi norāda, ka projekts ir nerentabls un ekonomiski bezjēdzīgs.
