RĪGA, 21. februāris — Sputnik. Eiropieši aizvien biežāk ir spiesti maksāt par vides piesārņojumu un klimata pārmaiņām šī vārda tiešākajā nozīmē – tiek iekasēti tā saucamie ekoloģijas nodokļi.
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2018.gadā ekoloģijas nodokļu daļa ES pieauga par 3% salīdzinājumā ar 2017.gadu un par 49% - salīdzinājumā ar 2002.gadu. Šo nodokļu kopsumma sasniegusi 324,6 miljardus eiro.
Ekoloģijas nodokļus visbiežāk veido enerģētikas nodokļi (77%), transports (191%), apkārtējās vides piesārņojums un resursi (3,3%).
Ekoloģijas nodokļu apmērs Eiropas Savienībā variējas, tomēr visvairāk par dabas aizsardzību maksā Latvijā – ekoloģijas nodokļi sastāda 10,9% valsts nodokļu. Rūpes par apkārtējo vidi dārgi izmaksā arī Bulgārijas (9,8%), Grieķijas (9,5%), Slovēnijas (9,4%) un Horvātijas (9,3%) iedzīvotājiem.
Mazākie ekoloģijas nodokļi tiek maksāti Luksemburgā (4,4%), Vācijā (4,5%) un Zviedrijā (4,8%).
Jāpiebilst, ka tā paša Eurostat dati liecina: Vācijā atrodas 28% visas ES esošās rūpniecības, savukārt Latvija ir viena no četrām ES valstīm, kas vairāk nekā pusi apkurei vai dzesēšanai nepieciešamās enerģijas saņem no atjaunojamajiem avotiem.
Galvenais un pretrunīgākais ekoloģijas nodoklis Latvijā ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas pēc ieviešanas, saskaņā ar provizoriskām aplēsēm, valsts iedzīvotājiem izmaksājusi divus miljardus eiro, nerunājot jau par "Liepājas Metalurga" bankrotu, ko izputināja elektroenerģijas cenas.
