RĪGA, 21. februāris — Sputnik. Simtiem lauksaimnieku no vairākām ES valstīm organizēja protesta akciju Briseles ielās ar prasību nesamazināt subsīdijas lauksaimniecībai, kamēr ES valstu līderi gatavojas pārrunām par ilggadējo budžetu, vēsta Politico.
Fermeri no Beļģijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas un Baltijas valstīm izveduši ielās aptuveni simt traktorus un sākuši salūtus. Viņi protestē pret gaidāo subsīdiju samazināšanos lauksaimniecībai saskaņā ar ES kopējo lauksaimniecības politiku (CAP).
"Mēs vēlamies parādīt Eiropas līderiem, ka ir vitāli svarīgi saglabāt spēcīgu budžetu lauksaimniecībai," norāda flāmu fermeru asociācijas vadītāja Soņa de Bekere.
Nesen Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels ierosināja septiņu gadu budžetā paredzēto lauksaimniecības atbalstu samazināt par 50 miljardiem eiro.
Eiropas fermeri uzskata, ka "Eiropas zaļais darījums", ko piedāvāja EK vadītāja Urzula fon der Laiena, nozīmē, ka viņi saņems mazāk naudas un lielākas saistības apkārtējās vides aizsardzības aspektā.
Lai arī tagad lauksaimnieki darbojas kopīgi, viņu vidū nav vienprātības par to, kādā mērā ES vajadzētu izlīdzināt bloka valstīm parerdzētās subsīdijas. Patlaban fermeri no Centrālās un Austrumeiropas saņem mazāk naudas par hektāru nekā lauksaimniei Rietumeiropā, jo aprēķinos tiek ņemta vērā mazāka zemes cena un darbspēka izmaksas tādās valstīs kā Polija, Lietuva un Latvija.
Sistēmā iekļauta sena netaisnība, uzskata Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš atgādināja, ka visi fermeri konkurē vienā tirgū, taču pastāv liela starpība atbalstā, ko saņem fermeri dažāds reģionos.
Full support for the Baltic farmers! 🇱🇻 🇱🇹 🇪🇪 farmers are not asking for anything more than an equal competition in the Single Market. #EUCO #MFF pic.twitter.com/FaFCKWEY4c
— Krišjānis Kariņš (@krisjaniskarins) February 20, 2020
"Pilnui atbalstu Baltijas fermeriem! Latvijas, Lietuvas un Igaunijas fermeri lūdz tikai godīgu konkurenci vienotā tirgū!" viņš apliecināja savā lapā Twitter.
Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu tautieši skaļi sveica ar saucieniem un sulas pudelēm.
"Mūsu izdevumi ir tādi paši kā Rietumeiropā, taču tieši maksājumi ir avisam citādi, tātad par godīgu konkurenci nevar būt ne runas," viņš saka.
Atbilstoši Mišela ierosinājumam, starpība starp nabagajiem fermeriem austrumos un bagātajiem – rietumos līdz 2027.gadam samazināsies aptuveni uz pusi. Fermeri no Rietumeiropas uzskata, kas tas jau ir par daudz.
