RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda apsolījis cīnīties par "taisnīgu finansējumu" valstij savā vizītē Briselē. 20. februārī Briselē tika apspriests Eiropas Savienības budžets sepriuņu gadu periodam. ES budžeta pašreizējais projekts laika periodam no 2021. līdz 2027.gadam paredz samazināt Saliedētības fonda līdzekļus. Lietuva var pazaudēt līdz 27% izmaksu.
Pirms brauciena uz Briseli Nausēda paziņoja, ka pieprasīs pienācīgu finansējumu. Tas saistīts gan ar saliedētības politiku un izmaksām lauksaimniecības nozarei, gan arī ES jaunajām prioritātēm dienas kārtībā, kas saistītas ar cīņu pret kjlimata pārmaiņām, migrācijas jautājumiem un inovāciju attīstību.
Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs intervijā Sputnik Lietuva norādīja, ka ES vecajām valstīm ir pietiekams skaits instrumentu spiedienam pret Austrumeiropas valstīm.
"Jebkuras Baltijas valsts balss pēc savas nozīmes nekādi neatšķiras no tās pašas Vācijas, Francijas vai Itālijas balss, taču pie tam mēs saprotam, ka ES vecajām valstīm – ES budžeta galvenajiem donoriem – ir pietiekami daudz iespēju spiedienam pret jaunākajiem partneriem. Tāpēc, ja budžets netiks pieņemts, neviena programma netiks finansēta. Tiks pieņemti pagaidu pasākumi finansējuma jomā, taču vispirms cietīs tie, kas saņem palīdzību. Viņi var izvēlēties: saņemt kaut ko vai nesaņemt neko. Tāpēc Baltijas valstis nav ieinteresētas kaitēt ES budžeta pieņemšanai. Šajā gadījumā tās nedabūs ne graša," uzskata eksperts.
Pēc ekonomista domām, jāsaprot, ka ES sociāli ekonomiskās vienlīdzības programmu finansēšanas iespējas sarūk.
"Tie ir absolūti objektīvi apstākļi. Piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no ES, ekonomiskā krīze, eirozonas ekonomikas stagnācija, nopietna politiskā krīze Vācijā, kuras apstākļos politiķiem nav daļas par ES, viņiem jātiek galā pašiem ar savām iekšējām problēmām. Viņi daudz mazāk, nekā agrāk, vēlēsies finansēt ārējos projektus, kaitējot savai sociāli ekonomiskajai attīstībai," uzskata eksperts.
A.Zubecs konstatēja, ka informācija par privilēģiju, atlaižu un speciālo dotāciju atcelšanas tendenci sociāli ekonomiskās attīstības izlīdzināšanai tika sniegta jau pirms desmit gadiem. Pārrunas bija nepieciešamas tolaik.
"Tagad tas, ko dara Eiropas Savienības austrumu locekļi ar mērķi aizsargāt no ES budžeta saņemtās dotācijas, - tagad tās jau ir arjergarda cīņas. Droši vien izdosies mazināt sarukuma apjomu. Budžets tiks ierobežots, tomēr mazākā mērā. Par to ir runa – kaulēšanās ap dotāciju samazināšanas izmēru, ko no bagātajām valstīm saņem vājās. Donorvalstīm vairs nav ne interešu, ne iespēju, ne pamata turpināt nopietnus investīciju ieguldījumus ES jaunattīstības valstīs. Tāpēc budžets tiks samazināts, jautājums ir tikai – kādā mērā?" norādīja eksperts.
