Goldman Sachs bijušā ģenerāldirektora izteikumi kļuvuši par vienu no svarīgākajām ziņām amerikāņu informācijas laukā, un amerikāņu mediju un politiķu reakcijas emocionalitāte skaidrojama arī ar to, ka Blankfeina kungs uzskata: Krievija ir gaidāmās katastrofas potenciālā līdzautore un beneficiārs, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
"Ja demokrāti (ASV Demokrātiskā partija – red.) izvirzīs Sandersa kandidatūru (prezidenta vēlēšanās – red.), krievi būs spiesti padomāt, kā labā viņiem darboties, lai vislabāk (te seko ekspresīvs darbības vārds, kas apzīmē apņēmīgu pazemojoša kaitējuma nodarīšanu – red.) ASV.
Sanderss sabiedrībā rada rādas pašas domstarpības, kā Tramps, taču viņš iznīcinās mūsu ekonomiku un neparūpēsies par mūsu bruņotajiem spēkiem. Krievu vietā es šoreiz dotu priekšroku Sandersam."
Šajā stāstā interesantākais ir tas, ka, pirmkārt, pats Blankfeins arī ir demokrāts, otrkārt, viņam lielā mērā ir taisnība politiskā riska vērtējumā, kas var nodarīt nelabojamu kaitējumu ASV ekonomikai, ja tiks ievēlēts prezidents ar sociālistisku pārliecību. Lai arī Krievijai, protams, nav bijis un nav ne mazākā sakara ar ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem.
Interesants fakts: Blankfeins ir viens no visvairāk ienīstajiem amerikāņu baņķieriem, un viņa publiskā vēršanās pret sociālistu pašam Sandersam var dāvāt lielu uzvaru, kas savukārt ļaus viņam gūt elektorāta atbalstu cīņā par tiesībām pārstāvēt Demokrātisko partiju prezidenta vēlēšanās.
Par viņu var nobalsot vienkārši tāpēc, ka viņš nepatīk Goldman Sachs bijušajam vadītājam – tā ir banka, kas saņēmusi milzīgus valsts kredītus, un tās darbinieki ieņem ASV finanšu ministru posteņus, neatkarīgi no prezidenta politiskās orientācijas, kā arī vadošus amatus daudzās Eiropas valstu centrālajās bankās.
Kas tad īsti nobiedējis pazīstamo un ietekmīgo baņķieri?
The New York Times versija – viens no populārākajiem skaidrojumiem.
"Bērnijs Sanderss piedāvāja ieviest bagātības nodokli visbagātākajiem amerikāņiem, kritizē lielo biznesu par to, ka tas saņem milzu peļņu un maksā nelielus nodokļus, turklāt pauda pārliecību, ka miljardieri nav vajadzīgi. Viņa uzvara priekšvēlēšanās Ņūhempšīrā pietuvināja to, ko Volstrīta jau vairākus mēnešus uzskata par sliktāko scenāriju – prezidenta Sandersa inaugurāciju.
Sandersa kungs ir labi pazīstams sociālists, kurš plāno izķidāt privāto veselības aprūpes sistēmu un pievilkt skrūves kredītiem un citām bankas operācijām. Virkne treideru, investoru un baņķieru uzskata, ka viņa kandidatūra ir pat nevēlamāka nekā senatore Elizabete Vorrena, ko tāpat aktīvi ienīst (šajās aprindās – red.)."
Jāpiebilst, ka Bērnijam Sandersam, senatoram no Vermontas štata, patiešām būtu itin labas izredzes gūt uzvaru Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanās, ja vien tās būtu īsti godīgas. Esam jau vēstījuši, kā elektroniskās balsošanas sistēma Aijovas štatā (pirmajā, kurā tiek organizētas demokrātu kandidāta priekšvēlēšanas) radīja vēlēšanu procesa kolapsu, taču vēlāk pēkšņi noskaidrojās, ka lietotni vēlēšanu iecirkņiem uzrakstījusi kompānija, ko finansēja viens no kandidātiem, pēc tam šis pats kandidāts negaidot izcīnīja uzvaru, lai arī lielāku balsu skaitu saņēma senators-sociālists.
Līdzīga situācija bija arī 2016.gadā, kad partijas elite nolēma, ka kandidāta vieta jāsaņem Hilarijai Klintonei, un viņu "iecēla" par kandidāti, pārkāpjot visas iespējamās partijas delegātu balsošanas procedūras un noteikumus. Redzot tādu nodevību, katrs desmitais Sandersa piekritējs rezultātā nobalsoja par Trampu – arī tam bija zināma loma viņa pārsteidzošajā uzvarā.
Tagad situācija var atkārtoties, priekšvēlēšanu process aizvien vairāk atgādina vēlēšanas bez izvēles, jo kandidātu izvēlas partijas nomenklatūra, nevis elektorāts. Nomenklatūra izvēlas vienu no diviem kandidātiem: Sautbendas pilsētas bijušo mēru, bijušo izlūku un pazīstamās konsaltinga kompānijas bijušo darbinieku Pītu Būtedžedžu un ziņu aģentūras Bloomberg īpašnieku, bijušo Ņujorkas mēru Maiklu Blumbergu.
Būtedžedža pusē ir jaunība, pievilcīga āriene un fakts, ka viņš ir atklāts seksuālās minoritātes pārstāvis, kurš nekaunas nobučot savu "vīru" taisni uz skatuves, tiekoties ar vēlētājiem. Blumberga pusē ir politiskā pieredze un fakts, ka viņš ir multimiljardieris, gatavs ieguldīt vēlēšanu kampaņā kolosālus personīgos līdzekļus. Sandersam ir izredzes uzvarēt tikai gadījumā, ja elite nolems organizēt "demonstratīvu sakāvi" sociālistam no Trampa rokām, kai nākamajā elektorālajā ciklā atradinātu Demokrātiskās partijas piekritējus atbalstīt kandidātus, kuri atbalsta sociālā taisnīguma ieviešanas radikālākās formas.
Loids Blankfeins pareizi vērtē sekas, pie kadām novedīs sociālists prezidenta postenī, taču pats baņķieris, domājams, nevar precīzi izskaidrot "prezidenta Sandersa" katastrofas iemeslus.
Pamēģināsim to paveikt viņa vietā. Sociālais taisnīgums, banku sistēmas demontāža, ASV armijjas un globālās militārās klātbūtnes strauja ierobežošana – tas viss ir labi, ja situāciju vērtēt no humānisma ideālu viedokļa, taču tā ir katastrofa no Savienoto Valstu interešu viedokļa.
Ja sabruks superietekmīgais banku sektos, ja nebūs simtiem militāro bāzu visā pasaulē un trieciena aviācijas bāzes grupējumu pasaules okeānos, vairs neizdosies aplaupīt apkārtējo pasauli (vai, piemēram, piespiest lielu daļu pasaules tirgot naftu par dolāriem). Šajos apstākļos ASV, tostarp – arī vienkāršajiem iedzīvotājiem nāksies pirmo reizi ilgu gadu desmitu laikā mācīties dzīvot ar sava darba augļiem un tērēt pašu darbā nopelnīto naudu. Vēl vairāk, amerikāņiem nāksies mēģināt pārdot pasaulei ne obligācijas, finansiālos pakalpojumus vai "jumtu", bet gan pašu darbā radītas preces un pakalpojumus, kam jābūt konkurētspējīgiem (arī cenas ziņā) salīdzinājumā, piemēram, ar Ķīnas analogiem. Diezin vai tāda dzīve patiks pat pašiem Sandersa piekritējiem, nerunājot jau par Pentagona ģenerāļiem vai Volstrīta darboņiem. Ņemot vērā šos apsvērumus, varam pieņemt, ka visām aptaujām, kurās pārsvaru gūst sociālists populists, nav ne mazākās nozīmes: viņu vienkārši nelaidīs pie varas, un apturēs. To paveiks pašu demokrātu elite vai – ārkārtas gadījumā – pats Donalds Tramps vēlēšanās.
Un atkal, lai kādas būtu vēlēšanu politiskā scenārija nianses, amerikāņu eksperti un baņķieri sūkstīsies par labumiem, ko gūst Krievija, pateicoties amerikāņu ticības zudumam savai demokrātijai. Tas īpaši attiecas uz daudzajiem jauniešiem Sandersa piekritēju vidū – viņu vilšanās garantē sabiedriskās stabilitātes kaitējumu ASV uz ilgiem gadiem vai pat gadu desmitiem.
