RĪGA, 17. februāris – Sputnik. Jauns pētījums liek uzskatīt, ka, ja jaunais koronavīruss, kurš tagad oficiāli tiek saukts par COVID-19, līdzinās citiem savas saimes vīrusiem, tas var palikt aktīvs uz priekšmetu virsmas vienu nedēļu vai pat vairāk, vēsta RIA Novosti. Rezultāti publicēti žurnālā Journal of Hospital Infection.
Vācu zinātnieki apkopojuši savā pētījumā visu pieejamo informāciju par cilvēku un dzīvnieku koronavīrusu izturību uz priekšmetu virsmām, kā arī par to inaktivācijas stratēģijām ar ķīmiskās dezinfekcijas metodēm sabiedriskās vietās un medicīnas iestādēs.
Divdesmit divu pētījumu analīze konstatējusi, ka cilvēku koronavīrusi, tādi kā atipiskās pneimonijas koronavīruss (SARS), Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (MERS) vai cilvēku endēmiskie koronavīrusi (HCoV), istabas temperatūrā spēj saglabāties līdz 9 dienām uz tādām virsmām, kā metāls, stikls vai plastmasa – salīdzinājumam, masalu vīruss var dzīvot uz piesārņotiem priekšmetiem vien divas stundas. Efektīvi inaktivēt tos var ar virsmas apstrādāšanu ar etanola šķīdumiem, ūdeņraža pārskābi vai nātrija hipohlorītu.
Pētnieki izpētīja citu koronavīrusu informāciju, jo par COVID-19 izturību uz atklātām nedzīvām virsmām pagaidām ir zināms pavisam nedaudz.
"Patlaban pat nav skaidrs, vai cilvēks var iegūt COVID-19, pieskaroties virsmai vai objektam, uz kura ir vīruss, un pēc tam pieskaroties mutei, degunam vai acīm," atzīmē autori savā pētījumā.
Autori uzskata, ka 9 dienas – tā ir augstākā robeža, jo vidēji cilvēku koronavīrusu saime var izdzīvot no četrām līdz piecām dienām uz dažādiem materiāliem, tādiem kā alumīnijs, koks, papīrs, plastmasa un stikls. Lai gan daži dzīvnieku koronavīrusi var saglabāties uz nedzīviem priekšmetiem vairāk nekā 28 dienas.
"Zema temperatūra un augsts gaisa mitrums palielina to dzīves mūžu," preses relīzē tiek minēti pirmā raksta autora, mediķa Gintera Kampfa vārdi no Greifsvaldes Universitātes slimnīcas.
Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, autori piedāvā rūpīgi dezinficēt virsmas ar šķīdumiem, kas ir efektīvi attiecībā pret SARS un MERS. Viņi uzskata, ka šie dezinfekcijas līdzekļi iedarbosies arī uz COVID-19. Un, protams, obligāts pasākums ir bieža roku mazgāšana un to priekšmetu noslaucīšana, ar kuriem varēja kontaktēt inficētie.
"Slimnīcās tie, piemēram, ir durvju rokturi, kā arī izsaukšanas pogas, kumodes, gultu karkasi un citi priekšmeti, kas ir izgatavoti no metāla vai plastmasas un atrodas tiešā pacientu tuvumā," skaidro Kampfs.
Neraugoties uz to, ka analīzē netika izmantoti dati par pašu vīrusu COVID-19, to neesamības dēļ, autori uzskata, ka tā noturība uz priekšmetiem īpaši neatšķirsies no citiem saimes vīrusiem.
"Tika analizēti dažādi koronavīrusi, un visi rezultāti bija līdzīgi," saka virusologs Eike Šteinmans no Rūras Universitātes Bohumā.
