Pentagons apgalvo, ka tamlīdzīgi lādiņi sagatavoti "Krievijas savaldīšanai". Par lādiņu jaudu un pielietošanas iespējām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.
Universālās "Ohio"
Pirmās raķetes ar mazas jaudas ballistiskajām kodolgalviņām tika uzstādītas uz "Ohio" tipa atomzemūdenes "Tennessee". Patlaban ASV JKS ir 18 šīs klases zemūdenes. 14 no tām nes 24 raķetes Trident. Tagad uz tām izvietos 1-2 raķetes ar vairākiem taktiskajiem lādiņiem W76-2.
Jaunais lādiņš ar 5 kilotonnu jaudu bruņotajos spēkos tika pieņemts 2019. gadā. Tas izstrādāts uz 100 kilotonnu galviņas bāzes, kas radīta jau 80. gados. Zīmīgi, ka šim nolūkam bija nepieciešams nepilns gads: projektēšana sākās 2018. gada aprīlī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.
Pentagons apliecināja, ka jaunais bruņojums paredzēts ar mērķi pielīdzināt potenciālu Krievijai, kuras rīcībā ir liels skaits mazgabarīta kodollādiņu. Amerikāņu militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava ir gatava izmantot taktiskos kodolieročus, ja konvencionālais bruņojums nelīdzēs. Saskaņā ar stratēģu ieceri, "Ohio" tipa zemūdenes tagad būs universālākas, tas ir, dos atbildes triecienu, ja pretinieks izmantots taktisko bruņojumu, kā arī varēs piedalīties lokālos konfliktos.
Tiesa, daži militārie eksperti uzskata, ka Krievijas apturēšana ir tikai oficiālais iegansts. Mazgabarita kodollādiņi amerikāņiem vajadzīgi citiem mērķiem. Piemēram, Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks Konstantīns Sivkovs uzskata, ka W76-2 paredzētas uzbrukumam valstīm, kam kodolieroču nav.
"ASV pagaidām nav atradušas citu veidu, kā atrisināt savas problēmas, - eksperts pastāstīja sarunā ar RIA Novosti. – Krievijai tas nes tikai pierobežas kodolkonfliktu risku, kas spēj pāraugt pilna mēroga karā. Mums vajag reaģēt tikai diplomātiskā ceļā, jo mazgabarīta kodollādiņi pārsvarā apdraud citas valstis. Pret Krieviju tādas kaujas galviņas noteikti netiks izmantotas."
Spēlītes ar uguni
Novērotāji ir vienisprātis par to, ka jauno mazas jaudas lādiņu izstrāde pati par sevi rada bažas, jo būtiski mazina kodolieroču pielietojuma slieksni.
Militārais politologs Aleksandrs Perendžijevs atzīmēja, ka tādējādi ASV pastiprina pēkšņa trieciena faktoru.
"Neapšaubāmi, amerikāņi var pielietot šīs raķetes, turklāt tādus draudus izsekot nav viegli, - paskaidroja Perendžijevs. – Šeit skaidri saskatāma viņu vēlme iebiedēt valstis, kam nav pietiekamu tehnisko līdzekļu atomzemūdeņu atrašanai un likvidācijai, kā arī uzticamas PRA sistēmas.
Tagad nāksies ņemt vērā jaunos izaicinājumus pretraķešu aizsardzībā ne tikai pašu mājās un sabiedrotajās KDLO valstīs, bet arī valstīs, kuru aizsardzību Krievija uzņēmusies. Piemēram, Sīrijā.
"Arī Maskava var izvietot taktiskos kodollādiņus uz zemūdenēm, - precizēja eksperts. – Piemērotas zemūdenes mums ir. Pie tam mūsu raķetes būs grūtāk pārtvert ASV un NATO PRA sistēmām. Jebkurā gadījumā atbildes kodoluzbrukums ir garantēts."
Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantīns Sokolovs atzīmēja, ka mazo kodollādiņu pielietošana ir absurda un bīstama ideja.
"Maziņš kodolkariņš noteikti pāries pilna mēroga konfliktā, - viņš uzsvēra. – ASV pilnībā grauj globālās drošības struktūru. Tas notiek atbilstoši vadāmā haosa teorijai, kad grūst visa starptautisko līgumu sistēma, kas nepieciešama tautu kopīgai dzīvei pasaulē."
Eksperti vērtē, ka līdz šim ASV arsenālos glabājās aptuveni tūkstotis mazas jaudas kodollādiņu. To starpā ir arī spārnotās raķetes bumbvedējiem B-52, kā arī aviācijas bumbas B61. Taču lidmašīnas gaisā nav tik nemanāmas kā zemūdenes, turklāt pret tām var vērsties mūsdienīga PGA-PRA sistēma.
Kalibru daudzveidība
Atgādināsim: taktisko kodolieroču aktīvu izstrādi PSRS un ASV sāka jau aukstā kara gados, turklāt amerikāņi šajā ziņā tika tālāk uz priekšu. Jau no 60. gadiem nelielas kodolgalviņas bija visu ASV Bruņoto spēku veidu rīcībā. Speciālie lādiņi tika uzstādīti uz pretgaisa zenītkompleksu raķetēm, aviācijas bumbām, "gaiss-gaiss" klases raķetēm, iebūvēti kompaktos fugasos.
PSRS apguva taktiskos kodolieročus mazliet vēlāk, tomēr ar laiku izveidoja iespaidīgu arsenālu. Piemēram, 1981. gadā padomju artilēristi saņēma 152 mm lādiņus ar kodolpildījumu. Tie bija paredzēti lielgabaliem D-20, ML-20, pašgājējhaubicēm 2S3 "Akacija", 2S5 "Giacint S" un buksējamām haubicēm "Giacint B".
Diversijas grupām tika radīti pārnēsājamie kodollādiņi. Aptuveni 25 kilogramus smagos sūtījumus karavīri varēja nogādāt mugursomā pretinieka aizmugurē un likvidēt pārvaldes punktus, lidostas, tiltus un citus svarīgus objektus.
Taktiskie kodolieroči tika izvietoti arī zem ūdens, pārsvarā – torpēdās un dziļumbumbās. Pirmo torpēdu ar kodolgalviņu PSRS izmēģināja 1955. gadā Novaja Zemļā. Zemūdene palaida lādiņu ar 3,5 kilotonnu jaudu. Tas uzsprāga 12 metru dziļumā un iznīcināja vairākus eskadras kuģus, tralētājus un zemūdenes.
