ASV prezidents Donalds Tramps ierosinājis palielināt militāro budžetu līdz 740 miljardiem dolāru, kā arī piešķirt 724 miljonus dolāru "pretsparam Krievijai" un "cīņai ar Krievijas propagandu un dezinformāciju". Šī antikrievijas "nodeva" sola Krievijas kaimiņvalstīm – Baltijas valstīm, Gruzijai un citiem amerikāņu "sabiedrotajiem" ārpus NATO turpmāku finansiālo un militāro palīdzību.
Amerikāņu militārie izdevumi nenovēršami aug: 2019. gadā - 716 miljardi dolāru, 2020. gadā – 738 miljardi, un 2021. gads šo tendenci saglabā.
Bruņojuma attīstības jomā lielākā uzmanība pievērsta kosmiskajām sistēmām, hiperskaņas raķetēm, kodoldrošībai, bruņoto spēku vadības sistēmām, taču arī šeit jāņem vērā attīstības vektori, jo starp ASV galvenajiem pretiniekiem minēta Krievija un Ķīna.
Ierosinājumi 2021. gada budžeta jautājumā atspoguļo Baltā nama pozīciju, un likuma spēku var saņemt tikai pēc apstiprināšanas Kongresā, kas ne vienmēr piekrīt ASV prezidentam. Taču jau šodien var prognozēt, cik naudas dabūs daži Krievijai nedraudzīgi kaimiņi – atbilstoši agrāko gadu datiem.
Baltijas valstis: lēti un labi
"Militārā" nauda valdzina ne tikai ar nullīšu skaitu vien – interesanta ir arī ietekme uz bruņoto spēku cīņas spēju. Militārās sadarbības attīstībai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu ASV 2020. gadā atvēlējušas 175 miljonus dolāru, ieskaitot atsevišķu nodaļu reģionālās PGA attīstībai.
Domājams, programma paredzēta ilgiem gadiem. Baltijas valstis jau sen vēlas iegūt pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot. Ja vienu kompleksa divizionu (četras starta iekārtas) amerikāņi vidēji pārdod par 2,5 miljardiem, grūti iedomāties, kāda nauda vajadzīga triju Baltijas valstu PGA.
Nākas dzīvot atbilstoši līdzekļiem. Lietuva atļāvās tikai norvēģu vidēja darbības rādiusa PGA sistēmu NASAMS par 110 miljoniem eiro. Latvija par 158 miljoniem nopirka amerikāņu mobilos radarus TPS-77, bez jebkādiem trieciena komponentiem. Igaunijas rīcībā ir tikai padomju perioda zenītraķetes Zu-23-2.
Zināmi sasniegumi ir redzami. Saskaņā ar Stokholmas starptautiskā miera problēmu pētījumu institūta SIPRI datiem, no pērnā gada aprīļa Latvija un Lietuva atrodas pasaules valstu pirmajā desmitniekā ar augstākajiem militāro izdevumu pieauguma tempiem. Savienotās Valstis ik gadus piešķir Baltijas valstīm militāro palīdzību, un 2021.finanšu gadā tās sarukums nav gaidāms, tomēr diezin vai ir vērts gaidīt tehnoloģisko revolūciju PGA jomā. Tāpat kā citās nacionālās aizsardzības nozarēs.
Naudas summas liecina, ka amerikāņi nevēlas panākt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā spēka reālu pieaugumu.
ASV interesēm lielākā mērā atbilst naidīgi Krievijas kaimiņi (lēti un labi), savi "savaldīšanas" instrumenti un teritorija netālu no Krievijas robežām – Pentagona bāzu celtniecībai (karadarbības gadījumam). Par Baltijas valstu civiliedzīvotāju labklājību Vašingtonā neviens nedomā.
Gruzija: bezdibenis
2020. gadā Savienotās Valstis piešķirs Gruzijai 132 miljonus dolāru aizsardzībai. tas ir augstākais rādītājs abpusējo attiecību vēsturē – par 5 milj. vairāk nekā 2019. gadā. 2018. gadā Tbilisi saņēma 105 milj.dolāru. ASV militārās investīcijas aug augumā.
Iepriekš amerikāņi stāstīja, ka plāno būvēt kara aerodromu Vaziani bāzē netālu no Tbilisi. Vienošanās par ASV un Gruzijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā 2020.-2030. gadam reglamentē Vašingtonas finansiālo palīdzību, kopīgās operatīvās un kaujas sagatavotības mērogus, republikas militārās infrastruktūras objektu modernizāciju.
Rietumu mediji vēsta, ka pēdējo 28 gadu laikā Gruzija saņēmusi no Vašingtonas 4,348 miljardus dolāru. Liela daļa līdzekļu atvēlēta republikas militārās sagatavošanās darbiem.
Tāpat ASV ilgus gadus īsteno "bezskaidras naudas" programmu gruzīnu karavīru sagatavošanai miernešu misijai "Resolute Support" Afganistānā. Patlaban šajā valstī uzturas 870 gruzīnu kareivji – piektais lielākais kontingents pēc ASV, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas.
Likumsakarīgs jautājums: cik lielā mērā galu galā pieaudzis Gruzijas militārais spēks? Global Firepower reitingā rietumu analītiķi piešķir republikai 89.vietu no 138 valstīm – aiz Ugandas, Čadas un Zambijas. Galu galā ASV tieksme stiprināt savu politisko ietekmi Kaukāzā novedusi pie Gruzijas un tās kaimiņvalstu reālās drošības krišanās.
