RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Rīgas domes Labklājības departaments organizē par sociālo atbildīgu ieradumu veidošanu pārtikas produktu apritē, vēsta Mixnews.lv.
Latvijā ik gadus izmet atkritumos aptuveni trešo daļu pārtikas produktu. Vairak nekā pusi no tiem izmet mājsaimniecības, norādīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņš konstatēja, ka pārtikas produktus izmet atkritumos 67% Latvijas iedzīvotāju, turklāt šis rādītājs gada laikā pieaudzis par 8%. Jāpiebilst, ka 20% iedzīvotāju produktus izmet vismaz vienu reizi nedēļā, 5% respondentu – vairākas reizes nedēļā, savukārt 20% to dara vismaz reizi vai pāris reižu mēnesī.
Projekta "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle atzīmēja, ka sabiedrībā ir zudušas tradīcijas gatavot maltīti mājās, lai gan ir daudz lētāk iegādāties izejvielas un ēdienu pagatavot pašiem.
Diskusijā piedalījās arī Rīgas domes pārstāvji, Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, uztura speciāliste Liene Sondore, zinātniskā institūta "Baltic Studies Centre" pētnieki, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, Rīgas Centrāltirgus un Kaņepes Kultūras centra pārstāvji.
Pasākuma laikā diskusijas dalībnieki iepazinās ar Kaņepes Kultūras centra realizēto sociālo projektu – "Kopienas ledusskapi", kas sācis darbu pērnā gada decembrī. Tas pieejams ik dienas no pl.12.00 līdz Kultūras centra slēgšanai.
Statistikas dati liecina, ka 2018.gadā Latvijas iedzīvotāji pārtikas produktiem iztērēja 17,8% no ģimenes budžeta, lai arī vidēji Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs nepārsniedz 12,1% no kopējiem izdevumiem. Citās, attīstītākās valstīs cilvēkiem uzturam nākas izdot daudz mazāk. Piemēram, Vācijā izdevumi pārtikai sastāda 11%, Lielbritānijā – 7,8%, Irījā — 8,7%.
Ekonomisti uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir mazāki nekā citās ES valstīs, tāpēc arī uzturam nepieciešamie izdevumi mājsaimniecību patēriņa grozā ir lielāki, jo cenām ES ir tendence izlīdzināties. Turklāt Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels. Arī tas ietekmē pārtikas izmaksas.
